Līgumu piektdien ANO galvenajā mītnē Ņujorkā parakstīja 175 pasaules valstis, tostarp lielākās vides piesārņotājas Ķīna un ASV, vairojot cerības, ka sekos strauja rīcība cīņā pret globālo sasilšanu. ASV Valsts departamenta pārstāvis aģentūrai BNS norādīja, ka Parīzes vienošanās nodrošina pamatu klimata krīzes risināšanai un tādējādi ir vēsturisks ne tikai ASV, Krievijai vai Ķīnai, bet visai planētai.

"[ASV] prezidents [Baraks] Obama, ierodoties Parīzē aizvadītā gada decembrī [kad tika lemts par nolīgumu], teica - mēs ticam, ka vienošanās pilna izpildīšana ļaus izvairīties no sekām, kuras rada klimatiskās izmaiņas. Arī ASV Valsts sekretārs [Džons] Kerijs ir paudis, ka tā ir vienošanās ne tikai starp valstīm, bet arī ir visaptveroša visai pasaulei - uzņēmējiem, kompānijām un zinātniekiem," skaidroja ASV Valsts departamenta pārstāvis.

Lai arī līgumā kā tādā nav iekļauts sankciju mehānisms, kas darbotos, ja tā dalībnieces nepildītu nosacījumus, ASV Valsts departaments uzskata, ka Parīzes nolēmums radīs pietiekošu likumiskā ietvara bāzi katrā to parakstījušajā valstī. Līgumu parakstītājvalstīm būs vēl arī jāratificē. ASV, kur jau šobrīd vairāki štati ir veikuši investīcijas zaļajā enerģijā, ir gatava līgumu ratificēt un tam pievienoties līdz šā gada beigām. Sagaidāms, ka arī liela daļa citu pasaules valstu nekavēsies ar ratifikācijas procesu.

"Šis ir vēsturisks mirklis. Ar līgumu tiek pateikts, ka visas valstis, visa pasaule pareizi saprot esošo klimata krīzi un darīs visu, lai izvairītos no ekstremālām sekām," uzskata ASV Valsts departaments.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Francijas prezidents Fransuā Olands bija pirmais no valstu līderiem, kurš parakstīja vienošanos ceremonijā ANO galvenajā mītnē. Kā nākamie vienošanos parakstīja salu valstu, kuras vissmagāk skārušas klimata pārmaiņas, līderi.

Tā ir visu laiku plašākā starptautiskas vienošanās parakstīšana, kas notikusi vienas dienas laikā.

Parakstīšanas ceremonija notika Pasaules Zemes dienā un ir pirmais solis ceļā uz to, lai valstīm būtu pienākums izpildīt solījumus par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu ierobežošanu.

Valstis, kuras pagaidām nav parakstījušas vienošanos, to var izdarīt viena gada laikā, tomēr tagad galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai to ratificētu parakstījušās valstis un tā spēkā stātos līdz 2020.gadam.

Parīzes nolīgums spēkā stāsies, kad 55 valstis, kas atbildīgas par 55% no pasaules siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešiem, būs to ratificējušas. Ķīna un ASV, kas ir lielākās piesārņotājas pasaulē, solījušas vienošanos ratificēt jau šogad un aicinājušas citas valstis sekot piemēram, lai vienošanās spēkā stātos šā gada beigās vai nākamgad.

Latvijas vārdā līgumu parakstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Lai sekmētu Parīzes nolīguma mērķu izpildi, Latvija šobrīd gatavo oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050.gadam, kā arī pielāgošanās stratēģiju klimata pārmaiņām.

Piektdien pabeigtu līguma ratifikāciju ANO iesniedza 15 valstis - pārsvarā salu valstis.

Pērnā gada nogalē Parīzē norisinājās Klimata pārmaiņu konference. Tās noslēgumā tika pieņemts Parīzes nolīgums, kas ir uzskatāms par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos, lai novērstu klimata pārmaiņas, veicinātu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums pēc 2020.gada aizstās Kioto protokolu.

Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem diviem grādiem pēc Celsija robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.

Tāpat nolemts uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām, kā arī sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.