"Līdz šim Latvijai bija tā, ka mums tas mērķis ir diezgan tāls, un mēs to vienmēr esam izpildījuši bez problēmām. Bet uz 2030.gadu tas mērķis nebūs automātiski izpildāms, būs nepieciešams Latvijas politikā ņemt vērā aspektu par emisijas samazināšanu," sacīja Prūse.
Līdz 2020.gadam Eiropas Savienības (ES) kopīgais mērķis ir 20% samazinājums, salīdzinot ar 1990.gadu. Šis mērķis ir jau pārdalīts starp dalībvalstīm.
Bet periodā no 2021. līdz 2030.gadam visām dalībvalstīm kopīgi jāsasniedz vismaz 40% SEG emisiju samazinājumu, salīdzinot ar 1990.gadu. Šā mērķa izpildes nodrošināšanas nolūkā 2016.gadā tiks uzsākta diskusija par tā pārdali starp dalībvalstīm. Attiecīgi Latvija, sasniedzot savu ES iekšienē noteikto mērķi, piedalīsies Parīzes vienošanās izpildē, skaidro Prūse. SEG emisiju samazināšanā viena daļa, kas tiek nosegta ar emisijas tirdzniecības sistēmu un kvotām, bet otra ir valstu pienākums īstenot emisijas samazināšanas pasākumus.
Dati liecina, ka Latvijas kopējās SEG emisijas 2013.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, samazinājušās apmēram par 58%. Savukārt, salīdzinot ar 2005.gadu, Latvijas kopējās 2013.gada SEG emisijas ir samazinājušās par 1,2%.
VARAM pārstāve skaidro, ka liela daļa no SEG emisiju samazinājuma izskaidrojama ar pāreju no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, savukārt īstenojot projektus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētus projektus aizvadīto sešu gadu laikā ieguldīti 204 miljoni. Tie ir energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana, SEG samazināšana transporta sektorā, kā arī sabiedrības informēšana par vidi.
Lielākās emisijas rada enerģētikas sektors, tajā skaitā transports – 65%, pēc tam lauksaimniecība – 21% no kopējām SEG emisijām, neskaitot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību.
Pēc ANO datiem globālā vidējā gaisa temperatūra kopš 1880.gada pieaugusi par 0,85 grādiem pēc Celsija, turklāt tieši pēdējie piecpadsmit gadi, starp kuriem 2014.gads atzīstams par rekordistu, ir bijuši siltākie.
Jau ziņots, ka 12.decembrī panāktā Parīzes vienošanās nosaukta par vēsturisku, kura īstenošanā piedalīsies visas valstis. Parīzes vienošanās pēc 2020.gada aizstās Kioto protokolu.
Pēc ANO datiem globālā vidējā gaisa temperatūra kopš 1880.gadiem pieaugusi par 0,85 grādiem pēc Celsija, turklāt tieši pēdējie piecpadsmit gadi, starp kuriem 2014.gads atzīstams par rekordistu, ir bijuši siltākie.