Zviedrija plāno kļūt par pirmo “bezdūmu” valsti Eiropā, kur cigarešu smēķētāju skaits nepārsniedz 5 %, kas starptautiski tiek atzīts par rādītāju, lai atzītu valsti par brīvu no cigarešu dūmiem.

Līdz ar cigarešu smēķētāju skaita samazināšanos, valstī sarucis arī to cilvēku skaits, kuri slimo ar dažādām smēķēšanas izraisītajām slimībām. Galveno nikotīna un tabakas produktu patēriņu Zviedrijā nodrošina tradicionālā snusa jeb zelējamās tabakas lietotāji, savukārt cigarešu apjomi turpina samazināties. Ņemot vērā to, ka nikotīns ir atkarību izraisošs, bet ne galvenais cēlonis ar smēķēšanu saistītajām saslimšanām, cilvēku kopējais veselības stāvoklis ir uzlabojies un slodze uz valsts veselības aprūpi ir samazinājusies.

Kā parāda ilgstoši zinātniskie pētījumi, galvenais cēlonis smēķētāju saslimšanām ir cigarešu dūmi, kas veidojas tabakas degšanas procesā, un tajos izdalās vairāk nekā 7 tūkstoši dažādu ķīmisku vielu. Tostarp starp kaitīgākajām varam minēt darvu, benzopirēnu, tvana gāzi, arsēnu, kadmiju, ūdeņraža cianīdu, svinu u. c.

Jaunākās zinātnes atziņas un arī tas fakts, ka cilvēki sāk smēķēt salīdzinoši agrā vecumā, Zviedriju mudināja kardināli mainīt veco pretsmēķēšanas politiku. Agrāk Zviedrija, tāpat kā daudzas citas valstis, visai nesekmīgi cīnījās pret smēķēšanu, primāri fokusējoties uz dažādiem aizliegumiem. Nozīmīgas pārmaiņas sākās tikai tad, kad Zviedrija sāka ieviest kaitējuma mazināšanas politiku, nodalot cigaretes no citiem, mazāk kaitīgiem tabakas un nikotīna produktiem.

Valsts pastiprināti sāka vērsties pret cigaretēm kā kaitīgāko tabakas produktu, aktīvi rīkojot pretcigarešu kampaņas, ierobežojot cigarešu smēķēšanas iespējas publiskajā telpā, kā arī piemērojot cigaretēm augstāku akcīzi nekā citiem tabakas un nikotīna produktiem. Tostarp 2023. gadā Zviedrijas valdība nolēma samazināt nodokli snusam par 20 %, bet palielināt nodokli cigaretēm par 9 % (1).

Šī pieeja Zviedrijā strādā ļoti labi, un iegūtie rezultāti runā paši par sevi. Zviedrijā procentuāli ir viszemākais ar tabakas lietošanu saistīto slimību apjoms ES un par 41 % mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs (2).

Eiropā cigarešu smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu. Savukārt zviedriem ir gandrīz par 40 % zemāks mirstības līmenis ar smēķēšanu saistītām slimībām, piemēram, insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta.

Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra norāda, ka smēķēšanas līmenis valstī ir samazinājies kopš pagājuša gadsimta 80. gadiem, bet snusa patēriņš saglabājies nemainīgs. Zviedrijai ir veiksmīgi izdevies samazināt cigarešu smēķētāju skaitu no 35 % 1980. gadā līdz gandrīz 5 % šobrīd.

Galvenā cigarešu alternatīva, ko izvēlas zviedri, ir zelējamā tabaka, un Zviedrija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur tā šobrīd ir atļauta. Tāpat Zviedrijā ir novērojama tendence, ka tie, kuri vēlas atmest cigarešu smēķēšanu, arvien biežāk kā alternatīvu izmanto nikotīna spilventiņus un veipus.