Latvija šajā indeksā ar 60,20 punktiem ir ieguvusi vērtējumu "labi". Valsts ir ierindota 15.vietā, kas ir augstākais vērtējums salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm - Lietuva ir ierindota 19.vietā, bet Igaunijas sasniegumi novērtēti kā vāji, ierindojot to 50.vietā.

Indeksā tiek vērtētas 58 valstis, kas kopā ir atbildīgas par vairāk nekā 90% no globāli radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Vērtēšanā tiek ņemti vērā pieci indikatori: emisiju līmenis (30% no kopējā vērtējuma), emisiju līmeņa izmaiņas (30% no kopējā vērtējuma), atjaunojamā enerģija (10% no kopējā vērtējuma), efektivitāte (10% no kopējā vērtējuma), kā arī klimata politika (20% no kopējā vērtējuma).

Atsevišķās kategorijās Latvija augstāko novērtējumu, 5.vietu, ir saņēmusi par emisijām no atmežošanas uz vienu iedzīvotāju. Atzinīgi novērtēts paveiktais atjaunojamās enerģijas jomā, kur Latvija ierindota 8.vietā pēc atjaunojamo energoresursu īpatsvara primārās enerģijas iegūšanā. Savukārt pēc ogļskābās gāzes emisijām uz vienu iedzīvotāju Latvija ieņem 10.vietu.

Indekss tiek sagatavots 12.reizi. Tā mērķis ir sekot līdzi valstu paveiktajam klimata pārmaiņu ierobežošanā.

Visaugstākais novērtējums šajā indeksā ir piešķirts Francijai, tomēr tā netiek ierindota pirmajā vietā. Kā norāda indeksa autori, neviena no izvērtētajām valstīm nav saņēmusi maksimālo punktu skaitu un netiek ierindota pirmajās trīs vietās. Līdz ar to Francija ar 66,17 punktiem tiek ierindota ceturtajā vietā. Nākamās valstis ir Zviedrija, Lielbritānija, Kipra, Maroka, Luksemburga un Malta. Savukārt vissliktākie rādītāji ir Kazahstānai, Japānai un Saūda Arābijai.