Šī apvidus simbols ir baltā lilija, kas simbolizē neskarto dabas skaistumu, gaišus sapņus un domas. Tāpēc arī uz Ignalinas rajona ģerboņa un karoga attēlotas trīs sudraboti baltas lilijas. Rajona centrs ir pilsēta Ignalina, kas radusies, izbūvējot dzelzceļu Pēterburga – Varšava. Nosaukums “Ignalina” cēlies no leģendas par krustneša Ignasa un karaļa meitas Linas mīlestību. Ļaužu nolādēta, iemīlējusies meitene noslīcinājās ezerā, tāpēc vietu nosauca par Ignalinu. Par nelaimīgās mīlestības simbolu kļuva tīrākais avots – “Linas asaras”.

Ekskursija iesākās Pašjulē. Vietējā restorānā tika piedāvāta iespēja visiem kopā izcept tradicionālo kāzu torti Šakotis. Sākumā meistars pastāstīja par šī kulinārā garduma vēsturi, padalījās ar receptes noslēpumiem un vēlāk kopā ar ciemiņiem to izcepa. Torte tika nodegustēta kopā ar garšīgu tēju.

Seniori paciemojās ne mazāk interesantā Genučai ciemā. Genučai tika apskatītas ūdensdzirnavas, kuras joprojām darbojas, kā arī senā apmetne, kurā savulaik notika krustnešu kaujas, kad 1435.gadā slāvu, lietuviešu un poļu karapulki sakāva Livonijas ordeni.

Tomēr pati interesantākā bija īstas zvejnieku zupas izgatavošana pēc senlaicīgas vietējo receptes. Mēs bijām liecinieki, kā lielā zupas katlā uz ugunskura pavārs Valdis sākumā ielika sīpolus, burkānus, garšaugus un tikai pēc kāda laika iemeta zivju gabalus. Vra vārījās aptuveni stundu un tikai noslēgumā tika pievienotas dilles, garšvielas, nātres un pat šmakovka. Aromātiskā zupa bija ļoti garšīga, savukārt pasniegtās pankūkas ar zāļu tēju – lielisks deserts.

Apmeklējām arī pilsētiņu Salaku, kas atrodas Luodas ezera krastā. Kādreiz te bija medību takas un par aļņiem joprojām brīdina ceļa zīmes. Apskatījām arī Sv. Mocekles Marijas baznīcu - tā ir tik liela un iespaidīga, ka atgādina neieņemamu cietoksni. Tā tika uzbūvēta 14.gs no lieliem izcirstiem granīta akmeņiem, kuru biezums ir 168 cm, savukārt baznīcas augstums ir 72 metri, kas šo celtni padara par otro augstāko Lietuvā. Salakā ir arī jūras muzejs, kurā varēja aplūkot jūras eksponātus pat no Āfrikas, Indonēzijas un Japāņu jūras krastiem.

Pēc piepildītas dienas ekskursanti devās mājup. Dažas neērtības radīja ceļu remonts, tomēr laiks pagāja nemanot, klausoties ekskursijas vadītājas Diānas Kešķes stāstījumā.

Seniori no sirds izsaka pateicību Pensionāru apvienības vadītājai Lidijai Skrindai par enerģiju ekskursijas organizēšanā un Daugavpils novada domei par saprotošu attieksmi pret senioriem, atvēlot šim mērķim finanšu līdzekļus.