Pirms tam tikšanas laikā Daugavpils domē Kasparam Melnim un Jānim Irbem prezentēja pašvaldības uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” attīstības dinamiku pēdējo desmit gadu laikā. Proti, sākot ar 2013. gadu no privātajiem ražotājiem iepirktās siltumenerģijas īpatsvars sāka kritiski pieaugt, 2015. gadā sasniedzot 52%. Neraugoties uz Valsts kontroles 2016. gada beigās publicēto ziņojumu, kurā šī stratēģiskā pašvaldības uzņēmuma atkarība no privātajiem uzņēmējiem tika atzīta par būtisku riska faktoru, situācija nemainījās līdz pat 2020. gadam, kad iepirktās siltumenerģijas apjoms pilsētas mērogā sasniedza rekordlielos 57%.

Pavērsiens notika vien 2021.gadā, kad sāka būvēt šķeldas katlumāju Mendeļejeva ielā, kura tagad vasaras periodā nodrošina lielāko daļu centrālās siltumenerģijas patērētāju ar karsto ūdeni. Šobrīd iepirktās siltumenerģijas īpatsvars ir vien 12% gadā, un to iepērk tikai apkures sezonas laikā no SIA “GREN Daugavpils”, kas izmanto koksnes šķeldu tās ražošanai.

2022. gadā no koksnes šķeldas un granulām saražotās siltumenerģijas īpatsvars pirmo reizi pārsniedza no priekš Daugavpils tradicionālās dabasgāzes saražoto. Drīzumā tiks nodota ekspluatācijā jaunā šķeldas katlumāja Silikātu ielā, un tad “Daugavpils siltumtīkli” ražos 60-80% siltumenerģijas no biokurināmā gada griezumā.

Klimata un enerģētikas ministrs kopā ar parlamentāro sekretāru SIA “MONUM” inženiera un Daugavpils katlumājas būvniecības galvenā uzrauga Oļega Plotko pavadībā izstaigāja jaunuzbūvēto siltuma ražotni un savām acīm redzēja, kā tika īstenota praksē projektētāju ideja par ēkas iebūvēšanu kalnā. Būvlaukumā un katlumājas ēkā norit pēdējie labiekārtošanas un ieregulēšanas darbi.