Mūsu lasītāja pastāstīja, ka šajā mājā dzīvo viņas brālis. Pirms ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves projekta sākuma iedzīvotājus aptaujāja par projekta lietderību un protams atradās "tādi", kuri vēlējās centralizētu ūdensapgādi un tāpēc tika sākti projektēšanas darbi un būvniecība. Ja bija nepieciešams ūdens un kanalizācijas tīklu izbūvēt uz privātīpašuma, attiecīgajiem zemes īpašniekiem lūdza rakstisku atļauju. Dotajā gadījumā, šādu rakstisku atļauju īpašnieka vietā sniedza brālis. Vīrietis mēdza bieži lietot alkoholu un zvanītāja neizslēdz iespēju, ka atļauja tika saņemta apmaiņā pret pudeli degvīna.

Lai kā arī tur būtu, projektu sāka realizēt. Strīdus īpašumā izraka grāvi, kurā salika caurules. Tam bija nepieciešams nocirst augļkokus. Izrakto grāvi aizbēra un pagalmā parādījās divas akas. Īpašnieces māte uztraucas, ka tagad jaunā ūdensvada uzturēšanai būs nepieciešams komunālās saimniecības darbinieku regulāri īpašuma apmeklējumi. Un, protams, arī augļkokus vairs neatgriezt. Stādi, kurus piedāvā pagasta padome viņu neapmierina, jo līdz tie sāks ražot, vajadzīgs laiks.

Sieviete vērsās pēc juridiskās palīdzības un pieaicinātais eksperts novērtēja zaudējumu apmēru – 6 tūkstoši eiro.Tagad īpašniece ir apņēmusies zaudējumus piedzīt no projekta pasūtītāja – novada domes un konkrēti no Maļinovas pagasta vadības. Tomēr pagasta priekšsēdētājs Arkādijs Karņickis norāda, ka, lai gan īpašnieku parakstus vāca pagasta darbiniece, atbildīgs par to ir uzņēmums, kurš veica darbus. Darbinieks komunālajos jautājumos tikai sniedza palīdzību uzņēmumam, bet atbildību ir jāuzņemas būvuzņēmumam.

Tomēr no sarunas ar Maļinovas pagasta priekšsēdētāju, kļuva skaidrs , viņi savu vainu notikušajā atzīst. Pretējā gadījumā, kāpēc pašvaldības amatpersonas piedāvātu dažādus kompensācijas variantus? Piedāvāja ne tikai augļkoku stādus, bet arī, piemēram, piedāvāja paplašināt zemes īpašuma robežas uz pašvaldības piederošās zemes rēķina.

«Ja man piedāvātu zemi, es labprāt to pieņemtu,"– spriež Arkādijs Karņickis – tāpēc, ka uz zemes var izaudzēt un gūt no tā peļņu sev. Dotajā situācijā cilvēki šeit nedzīvo, zemi neapstrādā, tāpēc zeme viņiem nav vajadzīga. Tikai kompensācija viņiem ir vajadzīga. Nu ko, lai sniedz tiesā».

Maļinovas pagasta priekšsēdētājs skaidri liek saprast, ka patiesībā zaudējumi bija zemāki, nekā uz eksperta slēdzienu atsaucoties ziņo īpašniece. "Padomājiet paši, caur viņu īpašumu izraka grāvi, ievietoja caurules un aizbēra to. Īpašumā auga veci krūmi, tos izcirta un vietā iesēja zāli. Tagad var stādīt tur, ko vēlas un izmantot zemi pēc saviem ieskatiem. Tas, ka akas pagalmā ir izvietotas, vēl nenozīmē, ka tās regulāri tiks apsekotas. Pa caurulēm tecēs ūdens, un tas ir viss. Starp citu,  komunikāciju pieejamība paaugstina īpašuma vērtību, pat ja pat paši īpašnieki nepieslēgsies pie tām. Šajā projektā mēs ieguldām tikai 35% no kopējām izmaksām, pārējo iegulda Eiropas savienības fondi. Vai tad tiešām mums ir jāatsakās no tādas iespējas?", jautā A. Karņickis.

Dīvaini, bet mēs noskaidrojām, ka līdzīgu projektu saskaņošanas procesā ne viens nepārbauda, vai dokumentā parakstās pats īpašnieks vai kāds cits viņa vietā. Galvenais, ka piekrišana ir saņemta un ar to pietiek. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka ir radusies tāda strīdus situācija.

Vai Maļinovas pagasta zemes īpašnieciei, ir vērts tiesāties? Tas ir jāizlemj viņai pašai!