Izrādās, ka smadzeņu veselību ietekmē ne tikai tas, ko ēdam, bet arī tas, kad ēdam. Uztura speciālisti norāda, ka optimālais vakariņu laiks ir aptuveni divas līdz trīs stundas pirms gulētiešanas, raksta “Health”.
Lielākajai daļai cilvēku tas nozīmē vakariņot laikā no plkst. 17.00 līdz 19.00. Savukārt tiem, kuri dodas pie miera vēlāk, vakariņu laiks var būt arī ap plkst. 20.00 vai 21.00.
Kāpēc nevajadzētu ēst pārāk vēlu?
Pētījumi liecina, ka agrākas vakariņas var pozitīvi ietekmēt ne tikai gremošanu, bet arī miega kvalitāti, vielmaiņu, sirds veselību un smadzeņu darbību.
Labāks miegs
Vakariņošana neilgi pirms gulētiešanas var izjaukt organisma dabisko diennakts ritmu. Savukārt maltīte dažas stundas pirms miega palīdz organismam pilnvērtīgāk atpūsties.
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri regulāri guļ vismaz septiņas stundas, ir labāka atmiņa un koncentrēšanās spējas nekā tiem, kuri guļ mazāk.
Vieglāk uzturēt veselīgu svaru
Speciālisti iesaka lielāku dienas kaloriju daļu uzņemt brokastīs un pusdienās, nevis vēlu vakarā. Šāds ēšanas režīms palīdz kontrolēt svaru, bet aptaukošanās savukārt ir saistīta ar paaugstinātu demences risku.
Stabilāks cukura līmenis asinīs
Agrākas vakariņas palīdz organismam efektīvāk regulēt glikozes līmeni. Hroniski paaugstināts cukura līmenis asinīs var negatīvi ietekmēt smadzeņu asinsvadus, atmiņu un mācīšanās spējas.
Pētījumi arī liecina, ka cilvēkiem ar diabētu vai prediabētu smadzeņu novecošanās process var noritēt straujāk.
Mazāks sirds slimību risks
Ēšanas paradumu pielāgošana organisma bioloģiskajam ritmam var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku. Savukārt laba sirds veselība ir cieši saistīta ar labāku smadzeņu darbību ilgtermiņā.
Ko nodara vēlas vakariņas?
Regulāra ēšana vēlu vakarā saistīta ar paaugstinātu aptaukošanās, 2. tipa diabēta un sirds slimību risku. Turklāt tā var pasliktināt miega kvalitāti un ilgtermiņā negatīvi ietekmēt kognitīvās funkcijas.
Eksperti uzsver, ka nav nepieciešams vakariņot ļoti agri, taču vēlams atstāt vismaz divu līdz trīs stundu intervālu starp vakariņām un došanos gulēt. Tieši šis vienkāršais ieradums var palīdzēt saglabāt gan labāku pašsajūtu, gan smadzeņu veselību ilgtermiņā.