Saeimu šodien uzrunāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš mudināja Saeimu piekrist valdības lēmumam, jo «situācija ir ļoti nopietna». Dūklavs uzsvēra, ka šis būtu «solis pretī zemniekiem», jo situācija ir saistīta arī ar līgumiem, projektiem un to izpildes termiņiem, kā arī Eiropas Savienības direktīvām.

Savukārt deputāts Jānis Klaužs (ZZS) debatēs kritizēja ārkārtas situāciju izsludināšanas kārtību, kas esot smagnēja un pārāk birokrātiska. Viņaprāt, jāatgriežas pie vecās kārtības, kad pašvaldības pašas bija tiesīgas izsludināt ārkārtas situāciju.

Valdība iepriekš apstiprināja rīkojumu «Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu», kurā ir noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas, kurās no šā gada 29.augusta līdz 30.novembrim spēcīgo lietavu un to radīto seku dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā.

Ministru kabinets iepriekš nolēma 29 novados izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtas situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.

Tāpat ziņots, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.