Kā pēc ārkārtas Krīzes vadības padomes sēdes žurnālistus informēja premjers Māris Kučinskis (ZZS), tiks izveidota koordinācijas padome, kas koordinēs jautājumus saistībā ar postījumiem pašvaldībās. Zaudējumi tiks kompensēti ne tikai pašvaldībām, bet 50% apmērā arī mazajām saimniecībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pēc ārkārtas Krīzes vadības padomes sēde pauda, ka zaudējumus noteikt nebūs viegli.

"Situācija uz vietas atsevišķās teritorijās izskatās diezgan traģiski," teica Dūklavs. Viņš solīja, ka postījumi katrā saimniecībā tiks vērtēti atsevišķi, nevis "pēc vidējās temperatūras".

Krīzes vadības padomes sēdē tās dalībnieki vienojušies, ka novembrī Zemkopības ministrija nāks klajā ar ziņojumu par radītajiem postījumiem, "kur parādīsies konkrēti skaitļi". Šobrīd postījumu radīto zaudējumu summa nav zināma, visas pašvaldības vēl nav apzinājušas situāciju.

Lauksaimnieki kompensācijām varēs pieteikties elektroniski. Precīzi kompensāciju saņemšanas kritēriji vēl nav skaidri. Dūklavs gan pauda, ka valsts neplāno "apmaksāt biznesu", sedzot viņu iespējamo peļņu. Vienlaikus zemkopības ministrs uzsvēra, ka postījumi atstās iespaidu uz lauksaimniekiem vēl nākamgad.

Postījumi tiks apzināti ne tikai Latgalē, bet arī Vidzemē un Zemgalē, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Ārkārtējā situācija izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novadā.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka 24. augusta vakarā, kad Latgalē beidzās lietavas, nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tiek lēsts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.

Rezultātā ir cietuši vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi.

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.

Krīzes vadības padomi vada ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.