Pēdējo gadu laikā Lietuvai lielākās bažas raisa Astravjecas AES būvniecība Baltkrievijā, pussimts kilometru no Viļņas, tikmēr runas par Kaļiņingradas AES pieklusušas, taču pagājušajā nedēļā uz šo būvlaukumu no Francijas atvesti pieci dīzeļģeneratori, kas kopā sver 500 tonnas, katrs ar sešu megavatu jaudu. Četri no tiem avārijas gadījumā nodrošinātu elektroenerģijas piegādi drošības sistēmām, bet piektais paredzēts autonomai palīgiekārtu elektroapgādei.

Pretrunīgi vērtēto Baltijas AES ar diviem 1150 megavatu reaktoriem Krievija 2010.gadā sāka celt Kaļiņingradas apgabala Nemanas rajona Luņinas ciemā, plānojot pirmo reaktoru nodot ekspluatācijā 2017. un otro - 2018. gadā.

Pirms pieciem gadiem pēc Krievijas enerģētikas politikas institūta pasūtījuma bijušais Krievijas atomenerģētikas viceministrs profesors Bulats Nigmatuļins un kompānijas «Kaļiņingradenergoinvest» vadītājs Jurijs Zlobins veica Kaļiņingradas apgabala enerģētikas nozares analīzi un secināja, ka iecere celt šai reģionā divus jaudīgus reaktorus uzskatāma par avantūru.

2013.gadā Baltijas AES projekta ģenerāluzņēmējas Sanktpēterburgas kompānijas «Atomenergoprojekt» ģenerāldirektors Valērijs Limarenko paziņoja, ka projekts uz laiku ir apturēts un tiek izvērtētas iespējas attīstīt reaktorus ar zemāku jaudu. Tomēr spēkstacijas infrastruktūras veidošana joprojām turpinās.

Kaļiņingradas apgabala mediji, atsaucoties uz Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» pārstāvjiem, raksta, ka apturēta tikai paša reaktora būve. Šobrīd tiek celtas noliktavu ēkas iekārtu glabāšanai, bet vienlaikus turpinās darbi, lai «uzturētu gatavību jebkurā brīdī atsākt celtniecību un montāžu pilnā apjomā».

Lietuva līdz pat šim laikam nav saņēmusi no Krievijas zinātniski pamatotas un starptautiskajām prasībām atbilstošas atbildes uz būtiskiem jautājumiem, kas skar Baltijas AES drošību, būvlaukuma izvēles kritērijus un tā novērtējumu, dzesēšanas sistēmas drošību, iespējamo Nemunas un Baltijas jūras piesārņošanu ar radionuklīdiem, spēkstacijas konstrukciju izturību smagas lidmašīnas avārijas gadījumā, radioaktīvo atkritumu un izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu, plānus avārijas gadījumam un starptautisko ekspertu iesaistīšanu projekta attīstībā.

Nedz Lietuva, nedz Starptautiskā atomenerģijas aģentūra nav saņēmušas oficiālu informāciju, ka projekts būtu apturēts.

Lietuvas Seima Ārlietu un Eiropas lietu komiteju loceklis, Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāts Audroņus Ažubalis uzskata, ka Baltijas AES būvniecība rada iemeslu tikpat nopietnām bažām par drošību kā Astravjecas AES būvniecība Baltkrievijā. «Ja Lietuva pieņemtu politisku lēmumu, ka nepirks elektroenerģiju no nedrošām kodolspēkstacijām, tas būtu signāls, ka šādu objektu būvniecība mums nav pieņemama,» viņš sacījis.

Lietuvā pēc «tēvzemiešu» iniciatīvas tika savākti vairāk nekā 50 000 parakstu un izstrādāts likumprojekts par elektroenerģijas sistēmas un elektroenerģijas tirgus aizsardzību, kas jau reģistrēts Seimā un pašlaik tiek apspriests valdībā. Kā uzskata Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Eģidijs Vareiķis, diez vai šāds likums varētu kļūt par pietiekamu sviru, lai piespiestu Krieviju atteikties no ieceres būvēt AES Kaļiņingradas apgabalā.

«Jā, no ekonomiskā viedokļa tāds solis var novest elektrostaciju līdz bankrotam. Taču šai gadījumā galvenie trumpji varētu būt ES institūciju rokās, jo būtisks nav vis ekonomikas, bet gan drošības jautājums,» viņš piebildis.

Pēc Vareiķa teiktā, lielāko ietekmi uz Krieviju atomelektrostaciju būvniecības jautājumā Lietuva varētu panākt tikai ar ES starpniecību, paužot bažas par to drošību.