Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) paudis aizdomas par vēl vienu incidentu Astravjecas AES būvlaukumā. Ja šī ziņa apstiprinātos, tas būtu jau otrais atklātībā zināmais incidents Astravjecas AES būvdarbu laikā - pirmais notika aprīļa vidū un to Minska sākotnēji noliedza, bet vēlāk, saņemot Lietuvas notu, apstiprināja, taču raksturoja kā nebūtisku.

VVD pārstāve aģentūrai BNS norādīja, ka iespējamais incidents ir saistīts ar būvniecības procesiem. "Ņemot vērā to, ka stacija vēl tikai tiek celta, tur neatrodas kodoldegviela vai kaut kas cits, kas varētu radīt radiācijas risku. Šajā gadījumā nav pamata uztraukties - tas drīzāk ir būvniecības kvalitātes jautājums, kas [Baltkrievijai] ir jāatrisina," skaidroja Ņikitina.

Tāpat viņa uzsvēra, ka jebkurā būvniecības procesā gadā kļūmes, kuras laicīgi novēršot, var gādāt par būves drošību. Ņikitina paskaidroja, ka šādu objektu būvniecības laikā tiek nodrošināta uzraudzība ne tikai valsts, bet arī starptautiskā līmenī. Tāpat Baltkrievijas puse saskaņo visas darbības ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru.

Vienlaikus VVD atzīst, ka, tā kā objekts atrodas gan Latvijas, gan arī Lietuvas robežas tuvumā, bet dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Viļņai, jebkura informācija par incidentiem topošajā AES ir satraucoša.

Trešdien Lietuvas Ārlietu ministrija iesniedza Baltkrievijai notu, kurā pieprasīja informāciju par iespējamo incidentu, kas varētu būt noticis topošajā Astravjecas AES. Dokumentā paustas bažas par šā projekta caurskatāmību, drošības kultūras trūkumu un neatbilstību starptautiskajiem kodoldrošības un vides aizsardzības standartiem.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija trešdien ziņas par jaunu incidentu noraidīja.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvu satrauc jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā. Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.

AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".

Bažas par Astravjecas AES būvniecības drošumu un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem debatēs ar Eiropas Komisiju (EK) pauduši arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.