Ārstniecības likuma 53. pants, uz kā pamata Ministru kabinets (MK) nosaka darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtību, kopš 2024. gada 1. janvāra ir izteikts jaunā redakcijā un paplašina ārstniecības personu loku, kurš ir tiesīgs konstatēt pārejošu pacienta darbnespēju un “atvērt” slimības lapu.

Jaunajiem MK noteikumiem ir saglabāts iepriekšējā regulējuma nosaukums, bet piešķirts jauns numurs – 409. Tādēļ, vietnē likumi.lv aplūkojot normatīvo aktu, būtiski pievērst uzmanību tam, vai ir atvērta aktuālā MK noteikumu redakcija.

Pilns jaunā tiesību akta nosaukums ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”.

Kā norāda Veselības ministrija, ar slimības lapām saistītais normatīvais regulējums kopumā nav būtiski mainīts, taču tajā ir iekļautas jaunas normas un precizētas dažas līdzšinējās.

LV portāls “Stājas spēkā jauni noteikumi darbnespējas lapu izsniegšanai un anulēšanai” ir skaidrojis būtiskākās izmaiņas slimības lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtībā.

Sadarbībā ar Veselības inspekciju infografikā ir precizēta aktuālā slimības lapu A un B izsniegšanas kārtība.

Galvenās izmaiņas slimības lapas B izsniegšanā:

• slimības lapu B var izsniegt gan ārsts un ārsta palīgs, gan ārstniecības iestādē nodarbināta vecmāte;
• ievērojot, ka maksimālais apmaksātas slimības lapas ilgums ir līdz 52 nedēļām (skaitot no pirmās darbnespējas dienas), ja persona ir saslimusi ar tuberkulozi, tad darbnespējas lapa B turpināsies līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanas dienai;
• ja darbnespēja ilgst jau 30 dienas, tad ārsts nosūtīs personu pie cita ārsta, kurš apstiprinās darbnespējas lapas turpinājumu;
• ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, tad ārsts klātienē novērtēs personas veselības stāvokli un noslēgs izsniegto slimības lapu B vai, ja tas būs nepieciešams, izsniegs jaunu;

Slimības lapu B var izsniegt arī bērna tēvam vai citai personai, kura kopj bērnu pēcdzemdību periodā:

• ja māte nevar kopt bērnu slimības, traumas vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ;
• ja māte ir mirusi dzemdību laikā vai līdz pēcdzemdību perioda 42. dienai;
• ja māte ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas;
• ja bērns ir atradenis.

Tāpat atbilstoši normatīvajiem aktiem darba devējs Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) no pirmās dienas var redzēt, ka darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa. Tomēr ne katrs vadītājs var pastāvīgi monitorēt EDS sistēmu. Tādēļ, lai novērstu pārpratumus, darbiniekam ir ieteicams personīgi informēt darba devēju par saslimšanu. Piemēram, nosūtot īsziņu, uzrakstot e-pasta vēstuli vai piezvanot.