Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts” izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13.1 panta otro daļu.

Patlaban normatīvajos aktos pārtikas aprites jomā nav noteikta obligāta prasība visu pārtikas produktu marķējumā vai citā patērētājam pieejamajā informācijā norādīt valsti, kurā attiecīgais produkts ražots, vai produkta ražošanas uzņēmumu, teikts likumprojekta anotācijā. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1169/2011 9. pantam gadījumos, kad produkta izcelsmes valsts vai vietas norādīšana nav obligāta, pārtikas produkta marķējumā var būt norādīts tikai par pārtikas produkta informāciju atbildīgā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese.

Daudzi pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi informāciju par produkta ražotājvalsti vai ražotāju (uzņēmumu) norāda brīvprātīgi.

Izcelsme svarīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos

Noteikumi Nr. 542 nosaka:

• kritērijus tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts;
• noformēšanas un izvietošanas prasības attiecībā uz norādi – rakstveida informāciju vai karoga attēlu – par valsti, kurā ražots pārtikas produkts;
• izņēmumus, kad nav obligāti jānorāda valsts, kurā pārtikas produkts ir ražots.

Zemkopības ministrija, kas sagatavojusi likumprojektu, skaidro:

Norādot produkta ražotājvalsti, tiks vairota patērētāju informētība, ļaujot viņiem pieņemt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus.

Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, pērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties mūsu valstī ražoto produkciju.

Pārtikas produkta izcelsmes valsts

Tā kā normatīvajos aktos nav noteikts, kas ir valsts, kurā ražots pārtikas produkts, noteikumu 2. punktā ietverts skaidrojums, ka par šādu valsti uzskatāma attiecīgā pārtikas produkta izcelsmes valsts vai ražotāja atrašanās vietas valsts, kas saskaņā ar pārtikas aprites jomu regulējošo normatīvo aktu vai brīvprātīgā kārtā ir norādīta pārtikas produkta marķējumā, pārtikas produkta pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu.

Mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt norādīta tikai viena ražotājvalsts.

Noteikumu 3. punktā paredzēts, ka mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā produkta ražotājvalsti norāda cenu zīmē, blakus pārtikas produktam vai produktu grupai (vienas valsts produktu grupai – pie plaukta, groza u. c.) vai pie pārtikas tirdzniecības vietas, ja visi tajā izplatītie pārtikas produkti ir ražoti vienā valstī (piemēram, pie veikala tā nosaukumā vai norādot citādi).

Ja informācija par produkta ražotājvalsti tirgotājam nebūs pieejama, tad valsts nosaukuma vietā tiks norādīts teksts “Valsts – nav ziņu”.

Produkta ražotājvalsti varēs norādīt rakstiski vai ar tās karoga attēlu.

Lai neizceltu agresorvalstīs Krievijā un Baltkrievijā ražotos produktus, to ražotājvalsti paredzēts norādīt tikai rakstiski.

Izņēmumi

Noteikumu 5. punktā ir noteiktas pārtikas tirdzniecības vietas, kurās nav obligāti jāizvieto norāde par produkta ražotājvalsti. Tās ir: sabiedriskās ēdināšanas iestāde, pārtikas tirdzniecības vietas, kurās sniedz izbraukuma pakalpojumu, un pārtikas tirdzniecības automāti.

Valdība, pieņemot MK noteikumus Nr. 542, nolēma, ka nepieciešams arī izvērtēt, kā produkta ražotājvalsts norādīšana ietekmē patērētāju izvēli un tirgus attīstību. Ziņojums MK jāiesniedz līdz 2025. gada 1. jūnijam.