Lai ietaupītu līdzekļus, rosina nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām 0

Otrdiena, 29 aug 2017, 14:02 Versija drukāšanai

Lai ietaupītu līdzekļus, rosina nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām
Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, liecina otrdienas valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.


Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes prognozēja, ka vienošanos par šo jautājumu varētu panākt ceturtdien, 31.augustā, nevis šodien. Politiķi plāno ceturtdien vienoties par dažādiem priekšlikumiem, kas saistīti ar budžeta izdevumiem, skaidroja premjers.

 

LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.

 

Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

 

Starp šī priekšlikuma plusiem LM min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku.

 

Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.

 

LM norāda, ka, VSAA sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā - četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.

 

Tāpat LM piedāvā noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt, taču šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.

 

Pie šī priekšlikuma plusiem LM norāda, ka mazināsies sabiedrības neapmierinātība par piedāvātajām izmaiņām pabalsta izmaksā. LM arī uzskata, kas šādi netiktu izsniegtas nevajadzīgas darbnespējas lapas, un pēc mājās pavadītas dienas varot labāk izvērtēt stāvokļa nopietnību un nepieciešamību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Papildus ministrijā norāda, ja darba ņēmējam nav smaga saslimšana un darbspējas var atgūt trīs dienu laikā bez darbnespējas lapas izmantošanas, tas samazinātu veselības aprūpes sistēmas noslodzi.

 

Mīnus esot tāds, ka var būt nepieciešamas straujas izmaiņas darbu plānošanā un nepieciešamība atrast aizvietotāju.

 

LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Ja 2014.gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222 900 gadījumos, tad 2016.gadā 276 400 gadījumos. Turklāt attiecīgi pieaug arī izdevumi slimības pabalstu nodrošināšanai no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta. 2014.gadā tie bija 82,2 miljoni eiro, bet 2016.gadā - jau 134,8 miljoni eiro. Savukārt no Darba negadījumu speciālā budžeta 2014.gadā tie bija 2,7 miljoni eiro, bet 2016.gadā - 3,9 miljoni eiro.

 

Tāpat, pēc VSAA datiem, 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, par 35% pieaudzis konstatēto slimības pabalsta pārmaksas gadījumu skaits, bet, salīdzinot ar 2014.gadu - par 52%. Audzis arī pārmaksas gadījumu skaits mikrouzņēmumu darbinieku vidū, salīdzinot ar 2014.gadu, 2016.gadā tas palielinājies par 15%, bet salīdzinot ar 2015.gadu - par 10%.

0
Autors:LETA
Foto:Photl.com

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Šodien, 15:36 Pie skatītājiem Daugavpilī nonāk simtgades filma “Kurts Fridrihsons”
Šodien, 15:13 Nedēļas nogales pasākumi Daugavpilī: 19-21 oktobrī
Šodien, 09:35 Latvijas futbola tiesnešu segmenta modernizācijai piesaistīts starptautisks speciālists
Šodien, 09:14 Karjeras nedēļa veiksmīgi noslēgusies
Vakar, 16:22 Daugavpilī aizvadīts kārtējais sarunu cikls LAVKA
Vakar, 16:18 Klajā nākusi grāmata “Paši... paši...”
Vakar, 16:17 Jānis Lāčplesis par iespējamo "Eigima- Elksniņa" koalīcijas atdzimšanu (VIDEO)
Vakar, 15:51 Darba piedāvājumi Daugavpilī (2018. gada 16. oktobrī)
Vakar, 13:31 Pa Latgales muzeja logu: Baiba Rēdere (VIDEO)
Vakar, 13:14 Aizsardzības ministrs apbalvos Daugavpils jaunsardzi, kura izglāba slīkstošu cilvēku
Vakar, 09:03 Latvijas eiroparlamentāriešu atskaite par 4. darba gadu, strādājot Eiropas Parlamenta komitejās
15. oktobrī, 16:22 Vakar avārijās Latvijā cietuši 22 cilvēki
15. oktobrī, 16:14 VID sācis kriminālprocesu pret bijušo augsta ranga Valsts policijas darbinieci
15. oktobrī, 16:02 Pārspēts arī 15.oktobra nacionālais siltuma rekords
15. oktobrī, 08:03 Randenes šūšanas ceham šobrīd trūkst darbinieku

 

Padomi no «DauTKom»

Padomi no DauTKom

Reklāma

 

Dautkom ziņas

Dautkom ziņas











Fest

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti