 |
Līdz ar īsākām dienām un tumšākiem rītiem daudzi cilvēki pamana, ka kļūst grūtāk pamosties, samazinās enerģija un biežāk gribas palikt mājās. Nereti šādas pārmaiņas tiek dēvētas par rudens nogurumu. Tomēr speciālisti skaidro, ka atsevišķos gadījumos ilgstoši nomākts garastāvoklis var būt saistīts ar sezonāliem garastāvokļa traucējumiem, kuriem nepieciešama nopietnāka uzmanība.
Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS) norāda, ka sezonāli afektīvie traucējumi ir depresijas forma, kuras simptomi parasti parādās rudens un ziemas mēnešos un mazinās pavasarī vai vasarā.
To iespējamie cēloņi tiek saistīti ar dienasgaismas samazināšanos, kas var ietekmēt organisma diennakts ritmu un vielas, kuras piedalās miega un garastāvokļa regulēšanā.
Pazīmes, kurām vērts pievērst uzmanību
Sezonālu garastāvokļa traucējumu gadījumā cilvēks var izjust ilgstošu nomāktību, zaudēt interesi par ierastajām nodarbēm un justies noguris pat pēc pietiekami ilga miega.
Dažiem cilvēkiem palielinās apetīte, rodas vēlme ēst vairāk nekā parasti un kļūst grūtāk koncentrēties.
Var parādīties arī aizkaitināmība, trauksme un vēlme izvairīties no sabiedriskām aktivitātēm.
Tomēr ne katrs nogurums vai slikts garastāvoklis rudenī liecina par depresiju.
Īslaicīgas pašsajūtas svārstības var būt saistītas ar darba slodzi, miega trūkumu, stresu vai citiem ikdienas apstākļiem.
Svarīgi pievērst uzmanību tam, cik ilgi simptomi saglabājas un vai tie sāk traucēt ikdienas dzīvi.
Dienasgaismai ir lielāka nozīme, nekā šķiet
NHS iesaka rudens un ziemas mēnešos pēc iespējas vairāk izmantot dabisko dienasgaismu.
Pat īsa pastaiga dienas gaišajā laikā var palīdzēt uzturēt regulārāku diennakts ritmu.
Īpaši noderīgi ir doties ārā no rīta vai dienas pirmajā pusē, kad dabiskā gaisma palīdz organismam orientēties diennakts laikā.
Regulāras fiziskās aktivitātes arī var labvēlīgi ietekmēt pašsajūtu.
Nav obligāti jānodarbojas ar intensīvu sportu – pastaigas, riteņbraukšana vai citas patīkamas aktivitātes var būt labs sākums.
Miega režīms un ikdienas ieradumi
Speciālisti iesaka censties iet gulēt un mosties aptuveni vienā laikā arī brīvdienās.
Regulārs miega režīms palīdz uzturēt organisma bioloģiskā pulksteņa darbību.
Vakaros vēlams samazināt spilgtu ekrānu lietošanu tieši pirms gulētiešanas un izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas.
Svarīgi arī saglabāt kontaktu ar draugiem un tuviniekiem, pat ja aukstajā sezonā biežāk rodas vēlme palikt mājās.
Kad nepieciešama speciālista palīdzība?
Ja nomākts garastāvoklis saglabājas ilgstoši, zūd interese par ikdienas aktivitātēm vai rodas izteiktas miega un apetītes pārmaiņas, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai psihiskās veselības speciālistu.
Sezonāli afektīvo traucējumu ārstēšanā var izmantot psihoterapiju, medikamentus un atsevišķos gadījumos arī gaismas terapiju.
Tomēr gaismas terapija nav piemērota visiem, tāpēc pirms speciālas lampas lietošanas vēlams konsultēties ar ārstu.
Rudens nogurums ne vienmēr ir veselības problēma, taču ilgstošu pašsajūtas pasliktināšanos nevajadzētu ignorēt.