 |
Sulīgs un atsvaidzinošs arbūzs karstā laikā var būt lieliska uzkoda - tajā ir daudz ūdens, salīdzinoši maz kaloriju un vairākas vērtīgas uzturvielas. Taču arī arbūzu nav nepieciešams ēst neierobežotā daudzumā. Dažiem cilvēkiem liela porcija var izraisīt vēdera pūšanos, diskomfortu vai citas gremošanas problēmas.
Universāla arbūza dienas deva, kas būtu piemērota ikvienam, nepastāv. Piemērots daudzums ir atkarīgs no cilvēka kopējā uztura, veselības stāvokļa, enerģijas vajadzībām un individuālās panesības.
Kas vērtīgs arbūzā?
Vairāk nekā 90% arbūza veido ūdens, tāpēc tas var papildināt dienā uzņemto šķidruma daudzumu. Tas gan neaizstāj nepieciešamību regulāri dzert ūdeni.
Arbūzs satur C vitamīnu, kāliju un citas uzturvielas, kā arī karotinoīdus. Īpaši izceļams ir likopēns - pigments, kas piešķir sarkanajam arbūzam raksturīgo krāsu un darbojas kā antioksidants.
Vienlaikus arbūzam ir salīdzinoši zema enerģētiskā vērtība - 100 gramos ir aptuveni 30 kilokaloriju.
Cik daudz arbūza var apēst?
Nav zinātniski noteiktas universālas robežas, piemēram, 200 vai 400 gramu dienā, pēc kuras arbūzs veselam cilvēkam pēkšņi kļūtu kaitīgs.
Praktiska porcija varētu būt, piemēram, viena vai divas šķēles vai bļodiņa sagriezta arbūza, taču arī tas nav stingrs ierobežojums.
Veselam cilvēkam lielāka porcija laiku pa laikam parasti nav iemesls satraukumam. Tomēr ļoti liels arbūza daudzums vienā reizē dažiem cilvēkiem var izraisīt vēdera pūšanos, gāzu veidošanos, diskomfortu vai caureju.
Viens no iemesliem ir arbūzā esošie fermentējamie ogļhidrāti, tostarp fruktoze, kurus ne visi cilvēki panes vienādi labi.
Vai arbūzu drīkst ēst cilvēki ar cukura diabētu?
Arbūzs nav automātiski aizliegts cilvēkiem ar cukura diabētu.
100 gramos arbūza ir aptuveni 6-8 grami cukuru un salīdzinoši neliels kopējais ogļhidrātu daudzums. Lai gan arbūza glikēmiskais indekss var būt salīdzinoši augsts, parastas porcijas glikēmiskā slodze nav tik liela, jo lielāko daļu augļa veido ūdens.
Tomēr svarīgs ir porcijas lielums. Jo vairāk arbūza apēd vienā reizē, jo vairāk ogļhidrātu tiek uzņemts.
Cilvēkiem ar cukura diabētu arbūzs jāiekļauj kopējā uztura un ogļhidrātu daudzuma kontekstā. Individuāli piemērotu porciju nepieciešamības gadījumā var palīdzēt noteikt ārsts vai uztura speciālists.
Kam ar arbūzu jābūt piesardzīgākiem?
Cilvēkiem ar kairinātu zarnu sindromu arbūzs var izraisīt izteiktāku vēdera pūšanos, sāpes vai citus gremošanas simptomus, jo tas satur noteiktus fermentējamus ogļhidrātus jeb FODMAP.
Arī cilvēkiem ar nieru slimībām uztura ierobežojumi var būt individuāli. Arbūzs satur kāliju, taču tas nav viens no koncentrētākajiem kālija avotiem. Ja nieru darbības traucējumu dēļ noteikts ierobežot kālija vai šķidruma uzņemšanu, jāievēro ārsta vai uztura speciālista rekomendācijas.
Retos gadījumos iespējama arī alerģiska reakcija pret arbūzu. Ja pēc tā ēšanas rodas mutes vai rīkles nieze, pietūkums, nātrene vai citi alerģijas simptomi, arbūza lietošana jāpārtrauc.
Galvenais ir porcijas lielums un pašsajūta
Veselam cilvēkam nav nepieciešams svērt katru arbūza gabaliņu vai ievērot konkrētu dienas limitu.
Arbūzs var būt daļa no daudzveidīga uztura, taču, tāpat kā ar citiem produktiem, svarīgs ir mērenums. Ja pēc lielākas porcijas parādās vēdera pūšanās vai diskomforts, vienkāršākais risinājums ir nākamreiz apēst mazāk.