Pieci veselības padomi, kuri savulaik bija populāri, bet šodien tiek vērtēti citādi

Pieci veselības padomi, kuri savulaik bija populāri, bet šodien tiek vērtēti citādi

Veselības un uztura ieteikumi mainās līdz ar zinātnes attīstību. Tas, kas pirms dažām desmitgadēm tika uzskatīts par pareizu vai vismaz nekaitīgu, šodien dažkārt tiek vērtēts daudz piesardzīgāk. No attieksmes pret pretsāpju līdzekļiem līdz treniņiem un uzturam - vairāki savulaik populāri priekšstati laika gaitā ir būtiski mainījušies.

1. Opioīdu pretsāpju līdzekļu riski tika novērtēti par zemu

 

20. gadsimta beigās, īpaši ASV, opioīdu pretsāpju līdzekļus sāka plašāk izmantot arī dažādu hronisku sāpju ārstēšanai. Vienlaikus atkarības un citu ar ilgstošu lietošanu saistīto risku nozīme ne vienmēr tika pienācīgi novērtēta.

 

Mūsdienās attieksme ir daudz piesardzīgāka. Opioīdi joprojām ir nozīmīgi medikamenti noteiktās situācijās, piemēram, stipru akūtu vai onkoloģisku sāpju ārstēšanā, taču to lietošanā jāvērtē gan iespējamais ieguvums, gan atkarības, pārdozēšanas un citu blakusparādību risks.

 

Tātad kļūdains nebija pats fakts, ka opioīdi spēj efektīvi mazināt sāpes, bet gan nepietiekama uzmanība to lietošanas riskiem.

 

2. „Bez sāpēm nav rezultāta”

 

Frāze „No pain, no gain” kļuva par vienu no populārākajiem fitnesa saukļiem, radot priekšstatu, ka labs treniņš obligāti nozīmē sāpes un ārkārtīgu nogurumu.

 

Patiesībā fiziska slodze var radīt nogurumu, muskuļu sasprindzinājumu un vēlāk arī aizkavētas muskuļu sāpes, īpaši pēc neierastas slodzes. Taču sāpes pašas par sevi nav treniņa kvalitātes rādītājs.

 

Asas, pēkšņas vai neparastas sāpes treniņa laikā var liecināt par traumu un nav kaut kas tāds, kas būtu jāignorē rezultāta vārdā.

 

Regulāra, pakāpeniski palielināta un cilvēka spējām atbilstoša slodze ir daudz svarīgāka par vēlmi pēc katra treniņa sasniegt spēku izsīkumu.

 

3. Taukus iespējams „nodzīt” tikai no vēdera vai augšstilbiem

 

Vēdera preses vingrinājumi plakanam vēderam, kāju vingrinājumi slaidākiem augšstilbiem - ideja par tauku samazināšanu tikai konkrētā ķermeņa vietā joprojām ir ļoti populāra.

 

Vingrinājumi patiešām var stiprināt konkrētas muskuļu grupas, taču tas nenozīmē, ka organisms enerģijai izmantos taukus tieši no tās ķermeņa zonas, kuru trenējam.

 

Tauku daudzuma un izvietojuma izmaiņas ietekmē kopējais enerģijas līdzsvars, ģenētika, hormoni, vecums, dzimums un citi faktori.

 

Tāpēc simtiem vēdera preses vingrinājumu var stiprināt vēdera muskulatūru, taču tie paši par sevi negarantē tauku slāņa samazināšanos tieši uz vēdera.

 

4. Liela glāze sulas ir tas pats, kas apēst augli

 

Augļu sula ilgu laiku tika uztverta kā gandrīz pašsaprotama veselīgu brokastu sastāvdaļa. Arī šodien 100% augļu sula var būt daļa no uztura, taču to nevajadzētu pilnībā pielīdzināt veselam auglim.

 

Apēdot apelsīnu, uzņemam arī tā šķiedrvielas, un pats ēšanas process parasti ir lēnāks. Savukārt glāzes sulas pagatavošanai var būt nepieciešami vairāki augļi, un šādu daudzumu iespējams izdzert ļoti ātri.

 

Tāpēc ikdienā priekšroku parasti ieteicams dot veseliem augļiem, savukārt sulu lietot mērenāk.

 

Tas nenozīmē, ka 100% apelsīnu sula ir „slikta” - vienkārši tā uzturvērtības ziņā nav identiska veselam apelsīnam.

 

5. Ātrās diētas sola vairāk, nekā spēj nodrošināt ilgtermiņā

 

Ļoti zems kaloriju daudzums, atteikšanās no veselām produktu grupām un solījumi dažu dienu laikā zaudēt vairākus kilogramus nav nekas jauns.

 

Straujš ķermeņa masas kritums īsā laikā ir iespējams, taču daļu no sākotnēji zaudētā svara var veidot ūdens un glikogēna krājumu izmaiņas, nevis tikai ķermeņa tauku samazināšanās.

 

Turklāt ļoti ierobežojošu uztura režīmu ilgstoši ievērot var būt grūti, un atkarībā no konkrētās diētas pastāv risks neuzņemt pietiekami daudz nepieciešamo uzturvielu.

 

Tāpēc mūsdienās lielāka uzmanība tiek pievērsta nevis īslaicīgām „brīnumdiētām”, bet uztura paradumiem, kurus iespējams saglabāt ilgtermiņā - daudzveidīgam uzturam, pietiekamam dārzeņu, augļu un citu šķiedrvielu avotu daudzumam, piemērotam enerģijas patēriņam un regulārām fiziskajām aktivitātēm.

 

Zinātnes attīstība nenozīmē, ka visi agrākie veselības ieteikumi bijuši nepareizi. Drīzāk jauni pētījumi ļauj precīzāk saprast ieguvumus un riskus. Tāpēc arī padoms, kas pirms 30 gadiem šķita pašsaprotams, šodien var būt papildināts ar būtiskām niansēm.