 |
Par nieru veselību parasti sākam domāt tikai tad, kad parādās problēmas, taču hroniska nieru slimība sākotnēji var noritēt bez izteiktiem simptomiem. Tāpēc uzmanība jāpievērš ne tikai sāls, cukura vai alkohola patēriņam, bet arī dažiem ieradumiem, kurus mēdz uzskatīt par veselīgiem. Īpaši svarīga piesardzība ir cilvēkiem, kuriem jau ir nieru slimība vai paaugstināts tās risks.
1. Uztura bagātinātāju lietošana bez vajadzības
Vitamīni un uztura bagātinātāji nav automātiski nekaitīgi tikai tāpēc, ka nopērkami bez receptes.
Atsevišķu vielu pārmērīgas devas var radīt veselības problēmas. Piemēram, ļoti lielas C vitamīna devas dažiem cilvēkiem var palielināt oksalātu veidošanos un līdz ar to arī noteiktu nierakmeņu risku. Pārmērīga D vitamīna lietošana savukārt var izraisīt pārāk augstu kalcija līmeni asinīs, kas smagos gadījumos var kaitēt arī nierēm.
Arī citu vitamīnu pārdozēšana var radīt blaknes - piemēram, ilgstoši lielas B6 vitamīna devas var bojāt nervus.
Īpaša piesardzība nepieciešama cilvēkiem ar hroniskām nieru slimībām, cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu un citām saslimšanām, kā arī tiem, kuri regulāri lieto medikamentus.
Arī bieža nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, piemēram, ibuprofēna vai diklofenaka, lietošana noteiktos apstākļos var palielināt nieru bojājuma risku - īpaši dehidratācijas, nieru slimības vai citu riska faktoru gadījumā.
2. „Detoksa” sulas un tējas
Organismam nav nepieciešamas īpašas „detoksa” kūres, lai tas attīrītos - par vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu jau rūpējas aknas, nieres, plaušas un citi orgāni.
Problēmas var sākties tad, ja „detoksa” programmas nozīmē ilgstoši dzert lielu daudzumu sulu, tēju vai dažādu augu maisījumu, vienlaikus būtiski ierobežojot normālu uzturu.
Atsevišķi produkti var saturēt daudz kālija vai oksalātu, kas noteiktām cilvēku grupām var būt nevēlami. Savukārt dažu augu preparātu sastāvs un devas ne vienmēr ir pietiekami labi kontrolētas.
Īpaša piesardzība vajadzīga cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem, jo viņu organisms var sliktāk regulēt kālija un citu vielu līmeni asinīs.
3. Pārāk daudz ūdens
Ūdens ir nepieciešams organismam, taču princips „jo vairāk, jo labāk” šeit nedarbojas.
Veselam cilvēkam nieres spēj pielāgoties samērā plašam šķidruma daudzumam, tomēr ļoti liela ūdens daudzuma izdzeršana īsā laikā var atšķaidīt nātrija koncentrāciju asinīs un izraisīt hiponatriēmiju. Smagos gadījumos tas var būt bīstami.
Nav arī viena universāla ūdens daudzuma, kas būtu piemērots pilnīgi visiem. Vajadzības mainās atkarībā no ķermeņa masas, fiziskās slodzes, laikapstākļiem, uztura un veselības stāvokļa.
Arī kokosriekstu ūdeni nevajadzētu uztvert kā neierobežoti lietojamu „veselīgāku ūdeni”, jo tas satur ievērojamu daudzumu kālija. Cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību tas var būt īpaši svarīgi.
Savukārt apgalvojums, ka tieši ļoti auksts ūdens pats par sevi bojā nieres, nav pietiekami pamatots.
4. Ļoti liels olbaltumvielu patēriņš
Olbaltumvielas ir nepieciešamas muskuļu uzturēšanai un augšanai, un veselam cilvēkam saprātīgi palielināts olbaltumvielu daudzums automātiski nenozīmē nieru bojājumu.
Tomēr ļoti olbaltumvielām bagāts uzturs palielina nieru filtrācijas slodzi. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar jau esošu hronisku nieru slimību, kuriem olbaltumvielu daudzumu uzturā nereti nepieciešams pielāgot individuāli.
Tāpēc nav pamata apgalvot, ka proteīna kokteilis vai olbaltumvielām bagātāks uzturs veselam cilvēkam pats par sevi „sabojās nieres”. Daudz būtiskāks ir kopējais uzņemtais daudzums, veselības stāvoklis un tas, vai uzturs ir sabalansēts.
5. Ļoti intensīva slodze un dehidratācija
Intensīvas fiziskās slodzes laikā organisms zaudē šķidrumu ar sviedriem. Ja zaudējumi netiek kompensēti, var samazināties cirkulējošo asiņu tilpums un pasliktināties nieru apasiņošana.
Īpaši ekstremālas slodzes gadījumā pastāv arī rabdomiolīzes risks - stāvoklis, kurā strauji noārdās muskuļu audi un asinīs nonāk vielas, kas var nopietni bojāt nieres.
Tāpēc ilgstošu un smagu treniņu laikā svarīgi atjaunot zaudēto šķidrumu, bet ļoti garas slodzes laikā - arī elektrolītus.
Savukārt parasta kafijas vai tējas lietošana pati par sevi veselam cilvēkam parasti neizraisa dehidratāciju. Kofeīnam gan ir viegla urīndzenoša iedarbība, taču dzērienā uzņemtais šķidrums lielā mērā to kompensē.
Atsevišķi tējas veidi var saturēt daudz oksalātu, tāpēc cilvēkiem ar noteikta tipa nierakmeņiem šo jautājumu var būt vērts pārrunāt ar ārstu.
6. Hronisks miega trūkums
Nieru veselība ir saistīta arī ar miegu, taču nav korekti apgalvot, ka viena vēla gulētiešana tieši „samazina asins plūsmu nierēs” vai tās pārslodzes dēļ bojā.
Dažādos pētījumos nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs ir saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu, vielmaiņas traucējumiem un lielāku hronisku slimību risku. Tā kā paaugstināts asinsspiediens un cukura diabēts ir arī nozīmīgi nieru slimību riska faktori, ilgstoši slikti miega paradumi var netieši ietekmēt arī nieru veselību.
Svarīgākais ir nevis konkrēts gulētiešanas pulksteņa laiks, bet regulārs un pietiekami ilgs miegs.
Kas nierēm patiešām ir svarīgi?
Nieru veselībai visvairāk palīdz labi zināmi pamati - normāls asinsspiediens, cukura līmeņa kontrole, nesmēķēšana, sabalansēts uzturs, pietiekama, bet ne pārmērīga šķidruma uzņemšana un piesardzīga medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana.
Cilvēkiem ar cukura diabētu, hipertensiju, sirds un asinsvadu slimībām vai nieru slimību ģimenes anamnēzē ir īpaši svarīgi regulāri pārbaudīt nieru darbību.
Tātad nierēm parasti nekaitē viens atsevišķs „nepareizs” ieradums. Lielāku nozīmi iegūst ilgstošs pārspīlējums - pārāk lielas uztura bagātinātāju devas, nepamatotas „detoksa” kūres, ekstremāli liels šķidruma vai olbaltumvielu patēriņš, dehidratācija un hroniski slikts dzīvesveids.