 |
Domājot par veselīgu uzturu, parasti pievēršam uzmanību tam, ko un cik daudz ēdam. Taču arvien vairāk pētījumu liecina, ka nozīme varētu būt arī ēšanas laikam. “Texas A&M University” zinātnieki atklājuši mehānismu, ar kura palīdzību aknas pielāgo daļu vielmaiņas procesu ēdienreižu ritmam.
Cilvēka organismā darbojas cirkadiānais jeb diennakts ritms, kas palīdz saskaņot miegu, hormonu izdalīšanos, ķermeņa temperatūru, vielmaiņu un daudzus citus procesus ar dienas un nakts maiņu.
Galvenais organisma bioloģiskais pulkstenis atrodas smadzenēs un lielā mērā reaģē uz gaismu. Taču savi molekulārie „pulksteņi” darbojas arī dažādos orgānos, tostarp aknās.
Jaunais pētījums parāda, ka aknu ritmu ietekmē ne tikai centrālais bioloģiskais pulkstenis. Par nozīmīgu signālu var kalpot arī ēdienreizes.
Ēdiens aknām darbojas arī kā laika signāls
Kad organismā nonāk uzturvielas, tiek aktivizēti dažādi molekulārie mehānismi. Viens no tiem ir mTOR signalizācijas ceļš, kam ir svarīga loma šūnu augšanas, enerģijas izmantošanas un vielmaiņas regulēšanā.
Pētnieki atklāja, ka ar uzturvielu uzņemšanu saistītā mTOR aktivitāte ietekmē arī noteiktu gēnu darbības diennakts ritmu aknās.
Vienkāršoti sakot, aknas saņem divu veidu informāciju - organisma iekšējais pulkstenis signalizē, kāds ir diennakts laiks, bet ēdienreizes informē, kad organismam nepieciešams pārstrādāt uzņemtās uzturvielas.
Kas notiek, ja ēšanas ritms mainās?
Laboratorijas modeļos zinātnieki mainīja ierasto ēšanas grafiku un novēroja, kā uz to reaģē aknas.
Mainoties ēšanas laikam, mainījās arī ar mTOR saistītā ritmiskā aktivitāte. Tas parāda, ka uzturvielu uzņemšana var darboties kā spēcīgs laika signāls aknu vielmaiņas procesiem.
Īpaši interesants rezultāts tika iegūts, kad pētnieki bloķēja mTOR darbību. Ar diennakts ritmu saistītā gēnu aktivitāte aknās ievērojami samazinājās - aptuveni uz pusi -, lai gan pats aknu molekulārais cirkadiānais pulkstenis turpināja darboties.
Tas liecina, ka aknu diennakts aktivitāti veido vairākas savstarpēji saistītas sistēmas. Viena seko organisma iekšējam pulkstenim, bet otra reaģē uz uzturvielu pieejamību un ēšanas laiku.
Vai vēlas vakariņas kaitē aknām?
No šī pētījuma šādu secinājumu izdarīt nevar.
Pētījums galvenokārt palīdz izprast bioloģisko mehānismu, nevis noteikt konkrētu „drošo” vai „kaitīgo” vakariņu laiku cilvēkiem. Viena vēla maltīte vai uzkoda pirms gulētiešanas nenozīmē, ka aknām tiks nodarīts kaitējums.
Daudz interesantāks jautājums ir par ilgstošu nesakritību starp ēšanas un organisma dabisko diennakts ritmu.
Šādi apstākļi var rasties, piemēram, cilvēkiem, kuri regulāri strādā nakts maiņās, bieži maina laika joslas vai ilgstoši ēd ļoti neregulāros laikos.
Kāpēc tas varētu būt svarīgi nakts maiņu darbiniekiem?
Cilvēkam, kurš strādā naktī, miega, gaismas un ēšanas režīms var ievērojami atšķirties no ierastā diennakts ritma. Ēdienreize nakts vidū organismam sniedz uzturvielu signālu laikā, kad daļa citu bioloģisko procesu ir pielāgoti nakts periodam.
Ilgstoši cirkadiānā ritma traucējumi jau iepriekš pētīti saistībā ar aptaukošanos, 2. tipa cukura diabētu un citiem vielmaiņas traucējumiem. Jaunais pētījums piedāvā vienu no iespējamiem mehānismiem, kas varētu palīdzēt izskaidrot ēšanas laika lomu šajās sakarībās.
Tomēr nepieciešami turpmāki pētījumi ar cilvēkiem, pirms iespējams izdarīt konkrētus secinājumus par to, kāds ēšanas režīms būtu optimāls dažādām cilvēku grupām.
Kas ir hronouzturs?
Tieši šādus jautājumus pēta salīdzinoši jauna zinātnes joma - hronouzturs jeb chrononutrition.
Tajā uzmanība tiek pievērsta ne tikai ēdiena sastāvam, bet arī tam, kā maltīšu laiks un regularitāte mijiedarbojas ar organisma diennakts ritmu.
Pagaidām nav viena universāla pulksteņa laika, līdz kuram visiem būtu jāpaēd vakariņas. Cilvēku ikdienas režīms, miega laiks, veselības stāvoklis un fiziskās aktivitātes atšķiras.
Arī uztura kvalitāte un kopējais uzņemtais enerģijas daudzums joprojām ir ļoti būtiski. Tāpēc jaunie atklājumi nenozīmē, ka maltītes laiks pēkšņi kļuvis svarīgāks par to, kas atrodas uz šķīvja.
Tomēr pētījums atklāj interesantu organisma darbības principu - ēdiens aknām ir ne tikai enerģijas un uzturvielu avots, bet arī viens no signāliem par diennakts ritmu. Iespējams, tāpēc nākotnē, runājot par veselīgu uzturu, arvien biežāk jautāsim ne tikai „ko?” un „cik daudz?”, bet arī „cikos?”.