Kāpēc daži nosirmo jau 30 gadu vecumā, bet citi tikai pēc 60?

Kāpēc daži nosirmo jau 30 gadu vecumā, bet citi tikai pēc 60?

Pirmie sirmie mati daudziem kļūst par negaidītu pārsteigumu. Vieni tos pamana jau ap 30 gadu vecumu vai pat agrāk, savukārt citi dabisko matu krāsu saglabā līdz pat sirmam vecumam.

Bieži tiek uzskatīts, ka pie vainas ir stress, tomēr speciālisti norāda, ka galvenais iemesls parasti ir ģenētika, raksta “Harvard Medical School”. Dzīvesveids un veselības stāvoklis sirmošanas procesu var ietekmēt, taču iedzimtībai visbiežāk ir izšķiroša nozīme.

 

Kāpēc mati kļūst sirmi?

 

Matu krāsu nosaka pigments melanīns, ko matu folikulās ražo īpašas šūnas – melanocīti.

 

Cilvēkam novecojot, šo šūnu aktivitāte pakāpeniski samazinās. Jaunajos matos nonāk arvien mazāk pigmenta, tāpēc tie izaug gaišāki, līdz kļūst pelēki vai pilnīgi balti.

 

Jau izauguša mata krāsa nemainās – sirmi izaug tieši jaunie mati, kuros pigmenta vairs nav vai tā ir ļoti maz.

 

Galvenais faktors – iedzimtība

 

Tas, kādā vecumā cilvēks sāk sirmot, lielā mērā ir ierakstīts viņa gēnos.

 

Ja vienam vai abiem vecākiem pirmie sirmie mati parādījās salīdzinoši agri, pastāv lielāka iespēja, ka līdzīgi notiks arī viņu bērniem. Zinātnieki ir identificējuši vairākus gēnus, kas saistīti ar matu pigmentācijas saglabāšanos un melanīna veidošanos.

 

Tieši tāpēc diviem viena vecuma cilvēkiem sirmošanas temps var būt ļoti atšķirīgs – viens var būt gandrīz pilnībā nosirmojis jau 40 gadu vecumā, bet otram arī pēc 60 gadiem sirmu matu būs pavisam maz.

 

Vai stress patiešām var izraisīt sirmošanu?

 

Šajā izplatītajā apgalvojumā ir daļa patiesības, tomēr saistība nav tik vienkārša.

 

Pētījumi liecina, ka ilgstošs un ļoti spēcīgs stress var ietekmēt melanocītu cilmes šūnas, kas nepieciešamas pigmenta veidošanai. Tādēļ cilvēkiem ar ģenētisku noslieci sirmie mati var parādīties agrāk, nekā tas notiktu citos apstākļos.

 

Tomēr stress parasti nav vienīgais un galvenais sirmošanas cēlonis. Lielākajai daļai cilvēku šo procesu galvenokārt nosaka vecums un iedzimtība.

 

Kad sirmošana var liecināt par veselības problēmām?

 

Retākos gadījumos priekšlaicīga vai strauja matu nosirmošana var būt saistīta ar noteiktiem veselības traucējumiem, piemēram:

  • B12 vitamīna trūkumu;
  • dzelzs deficītu;
  • vairogdziedzera darbības traucējumiem;
  • atsevišķām autoimūnām slimībām.

 

Ja mati sāk strauji sirmot ļoti agrā vecumā un vienlaikus parādās nogurums, nespēks, svara pārmaiņas, matu izkrišana vai citi simptomi, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu.

 

Vai sirmošanu iespējams apturēt?

 

Ja matu sirmošanu nosaka ģenētika un dabiskais novecošanās process, pilnībā to apturēt nav iespējams.

 

Sabalansēts uzturs, pietiekams miegs, smēķēšanas atmešana un ilgstoša stresa mazināšana palīdz uzturēt matu un organisma veselību kopumā. Tomēr līdz šim nav pārliecinošu zinātnisku pierādījumu, ka uztura bagātinātāji, šampūni vai citi kosmētiskie līdzekļi spētu atjaunot dabisko matu pigmentu, ja tas jau ir zudis.

 

Izņēmums var būt gadījumi, kad priekšlaicīgu sirmošanu veicinājis konkrētas uzturvielas trūkums vai veselības traucējumi. Tad pamatproblēmas ārstēšana var palīdzēt novērst turpmāku procesa paātrināšanos, taču jau nosirmojušie mati parasti savu iepriekšējo krāsu neatgūst.

 

Vai mati var nosirmot vienā naktī?

 

Mati patiesībā nekļūst sirmi vienas nakts laikā.

 

Ja šķiet, ka sirmums parādījies ļoti pēkšņi, iespējams, vienlaikus izauguši vairāki jauni mati bez pigmenta vai arī izkritusi daļa tumšo matu, padarot jau esošos sirmos matus daudz pamanāmākus.

 

Lai gan dzīvesveids un stress var ietekmēt sirmošanas tempu, galvenā loma tomēr ir ģenētikai. Tieši iedzimtība lielā mērā nosaka, vai pirmie sirmie mati parādīsies jau ap 30 gadu vecumu vai tikai pēc 60. Veselīgs dzīvesveids palīdz saglabāt matu kvalitāti, taču pilnībā apturēt dabisko sirmošanas procesu nav iespējams.