 |
Nogurumu, nespēku un matu izkrišanu ir viegli norakstīt uz stresu, intensīvu darbu vai miega trūkumu. Tomēr šādas sūdzības var liecināt arī par dzelzs deficītu. Turklāt normāls hemoglobīna līmenis vēl nenozīmē, ka dzelzs rezerves organismā ir pietiekamas.
Ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece skaidro, kādi simptomi var liecināt par dzelzs trūkumu, kāpēc svarīgi pārbaudīt feritīna līmeni un kādos gadījumos ar izmaiņām uzturā vien nepietiek.
Deficīts var attīstīties nemanāmi
Dzelzs deficīts ir viens no galvenajiem anēmijas cēloņiem. Īpaši bieži tas skar bērnus, grūtnieces un sievietes reproduktīvajā vecumā. Bērniem nepieciešamība pēc dzelzs palielinās straujas augšanas periodos, grūtniecības laikā tā patēriņš pieaug placentas veidošanās un asins tilpuma palielināšanās dēļ, bet sievietēm reproduktīvajā vecumā viens no biežākajiem riska faktoriem ir regulārs asins zudums menstruāciju laikā.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka anēmija skar aptuveni 40% bērnu vecumā no 6 līdz 59 mēnešiem, 37% grūtnieču un 30% sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem.
Dzelzs trūkums var izpausties dažādi. Biežākās pazīmes ir ilgstošs nogurums, muskuļu vājums, sirdsklauves, elpas trūkums pat pie nelielas fiziskas slodzes, galvassāpes un reiboņi.
Par deficītu var liecināt arī matu izkrišana, trausli vai uz iekšu ieliekušies nagi, plaisas mutes kaktiņos un mutes gļotādas iekaisums. Dažiem cilvēkiem rodas nemierīgo kāju sindroms vai neparasta vēlme ēst uzturā nelietojamas lietas, piemēram, ledu, krītu vai zemi.
Kāpēc ar hemoglobīna analīzi vien nepietiek?
Dzelzs deficīts neveidojas vienā dienā. Sākumā organisms izmanto savas dzelzs rezerves, un šajā posmā hemoglobīna līmenis vēl var būt normas robežās. Tajā pašā laikā feritīna līmenis jau ir pazemināts un cilvēkam var parādīties pirmās sūdzības.
Tikai vēlāk, rezervēm turpinot izsīkt, sāk samazināties arī hemoglobīna līmenis un var attīstīties dzelzs deficīta anēmija.
Tāpēc, ja ilgstoši saglabājas nogurums, nespēks, matu izkrišana vai citi raksturīgi simptomi, svarīgi konsultēties ar ārstu un nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošas analīzes.
Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka dzelzs deficīts pats par sevi nav diagnoze – nepieciešams noskaidrot, kāpēc dzelzs rezerves ir izsīkušas. Iemesls var būt nepietiekama dzelzs uzņemšana, pastiprināta organisma nepieciešamība pēc tās, uzsūkšanās traucējumi vai asins zudums.
Piemēram, neārstētas celiakijas gadījumā dzelzs var nepietiekami uzsūkties zarnu traktā. Savukārt ilgstoša mikroasiņošana kuņģa-zarnu traktā var būt nopietnu slimību pazīme, tāpēc deficīta cēloņa meklēšanu nevajadzētu atlikt.
Kad ar pārtiku vien vairs nepietiek?
Sabalansēts uzturs ir svarīgs, lai novērstu dzelzs deficīta veidošanos, taču jau iztukšotu dzelzs rezervju atjaunošana tikai ar pārtiku var nebūt iespējama.
Pat no produktiem, kas bagāti ar dzelzi, organisms dienā spēj uzņemt salīdzinoši nelielu tās daudzumu. Savukārt deficīta ārstēšanai var būt nepieciešamas ievērojami lielākas terapeitiskās devas.
Šādos gadījumos ārsts vai farmaceits var ieteikt piemērotu dzelzs preparātu. Tie pieejami tabletēs, kapsulās, sīrupos un šķīdumos, un piemērotākā izvēle atkarīga gan no nepieciešamās devas, gan cilvēka veselības stāvokļa un preparāta panesamības.
Kā pareizi lietot dzelzs preparātus?
Farmaceite Ilze Priedniece norāda, ka tradicionāli plaši tiek izmantoti divvērtīgās dzelzs sāļi, kas labi uzsūcas, tomēr daļai cilvēku var izraisīt kuņģa-zarnu trakta blakusparādības. Pieejamas arī citas formas, tostarp dzelzs bisglicinātu saturoši, mikronizēti un mikrokapsulēti preparāti, kuri dažiem cilvēkiem var būt labāk panesami.
Dzelzi parasti iesaka lietot tukšā dūšā, jo pārtika var samazināt tā uzsūkšanos. Vienlaikus jāņem vērā, ka konkrētā preparāta lietošanas nosacījumi var atšķirties, tāpēc jāievēro ārsta, farmaceita un lietošanas instrukcijas norādījumi.
Dzelzs preparātus nevajadzētu lietot vienlaikus ar pienu, kafiju, tēju vai olām. Tāpat jāievēro atbilstošs intervāls starp dzelzs un atsevišķu minerālvielu vai medikamentu lietošanu. Piemēram, mijiedarbība iespējama ar kalciju, magniju un noteiktām antibiotikām.
Savukārt C vitamīns var veicināt dzelzs uzsūkšanos, tāpēc tas nereti tiek iekļauts arī dzelzs preparātu sastāvā.
Rezervju atjaunošanai nepieciešams laiks
Dzelzs līmeņa normalizēšana nav dažu dienu process. Atkarībā no deficīta pakāpes un tā cēloņa terapija var ilgt vairākus mēnešus.
Svarīgi preparātu lietošanu nepārtraukt patvaļīgi uzreiz pēc tam, kad uzlabojusies pašsajūta vai normalizējies hemoglobīna līmenis. Organismam nepieciešams laiks, lai atjaunotu arī iztukšotās dzelzs rezerves.
Atjaunojoties dzelzs krājumiem, pakāpeniski var mazināties ilgstošs nogurums, nespēks, reiboņi un galvassāpes, kā arī uzlaboties matu, nagu un ādas stāvoklis.
Dzelzs preparātus nevajadzētu sākt lietot nepamatoti vai izvēlēties lielas devas bez konsultācijas ar speciālistu. Ja ir aizdomas par dzelzs deficītu, svarīgi ne tikai veikt nepieciešamās analīzes, bet arī noskaidrot tā cēloni un kopā ar ārstu vai farmaceitu izvēlēties piemērotāko risinājumu.
Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai. Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.