Šķietami "ēd visu un nepieņemas svarā"? Zinātnieki atklāj vienu paradumu, kam var būt nozīme

Šķietami "ēd visu un nepieņemas svarā"? Zinātnieki atklāj vienu paradumu, kam var būt nozīme

Dažiem cilvēkiem šķietami izdodas ēst visu, ko sirds kāro, un tomēr saglabāt slaidu augumu. Lai gan liela nozīme ir ģenētikai un dzīvesveidam, pētnieki norāda, ka svarīga var būt arī pavisam vienkārša ēšanas secība, raksta "DoctorPiter".

Vai tiešām viss atkarīgs no vielmaiņas?

 

Bieži dzirdēts apgalvojums, ka daļai cilvēku ir īpaši ātra jeb tā dēvētā "raganas vielmaiņa". Speciālisti gan uzsver, ka ķermeņa masu nosaka vairāku faktoru kopums - ģenētika, hormonālais līdzsvars, fiziskās aktivitātes, miegs un ikdienas uztura paradumi.

 

Tieši pēdējam faktoram pēdējos gados pievērsta arvien lielāka uzmanība.

 

Pētījumā pārbaudīja vienkāršu ēšanas paradumu

 

Pētījumā piedalījās 15 pieaugušie vecumā no 30 līdz 65 gadiem, kuriem bija liekais svars vai aptaukošanās. Visi dalībnieki ēda vienādas maltītes, taču atšķīrās produktu ēšanas secība.

 

Viena grupa maltīti sāka ar dārzeņiem un olbaltumvielām, bet ogļhidrātus ēda pašās beigās. Otrai grupai secība bija pretēja.

 

Rezultāti parādīja, ka cilvēkiem, kuri vispirms ēda ogļhidrātus, glikozes līmenis asinīs pēc ēdienreizes paaugstinājās ievērojami straujāk.

 

Kāpēc tam ir nozīme?

 

Speciālisti skaidro, ka pēc strauja cukura līmeņa kāpuma nereti seko tikpat straujš kritums. Tieši šajā brīdī daudzi izjūt vēlmi pēc saldumiem vai citām kalorijām bagātām uzkodām.

 

Savukārt, sākot maltīti ar dārzeņiem un olbaltumvielām, glikozes līmeņa svārstības var būt mērenākas, sāta sajūta saglabājas ilgāk un vēlāk ir vieglāk atturēties no liekas našķēšanās.

 

Kādu secību iesaka eksperti?

 

Pētnieki iesaka ievērot šādu maltītes secību:

  • vispirms dārzeņi un citi šķiedrvielām bagāti produkti;
  • pēc tam olbaltumvielas - gaļa, zivis, olas vai pākšaugi;
  • tikai beigās ogļhidrāti, piemēram, kartupeļi, makaroni, rīsi vai griķi.

 

Šāda pieeja neprasa atteikties no iecienītajiem produktiem, bet var palīdzēt labāk kontrolēt apetīti.

 

Svarīga ir arī emocionālā ēšana

 

Pētījuma autori atgādina, ka svara pieaugumu ietekmē ne tikai fizioloģiski procesi. Novērots, ka cilvēki ar lieko svaru biežāk mēdz ēst emocionālu iemeslu dēļ.

 

Interesanti, ka viens no biežākajiem pārēšanās iemesliem nav stress vai skumjas, bet gan garlaicība. Tieši garlaikojoties cilvēki biežāk izvēlas cepumus, čipsus un citus našķus.

 

Lai gan viena ēšanas paraduma maiņa pati par sevi negarantē slaidu augumu, speciālisti uzsver, ka produktu secība maltītes laikā var kļūt par vienkāršu un viegli ieviešamu ieradumu, kas ilgtermiņā palīdz labāk kontrolēt apetīti un uzturēt stabilāku cukura līmeni asinīs.