 |
Mūsdienās daudzi lielāko dienas daļu pavada sēžot - pie datora, automašīnā vai dīvānā. Eksperti jau vairākus gadus brīdina, ka mazkustīgs dzīvesveids var nopietni ietekmēt veselību, raksta “Forbes”.
Pētījumi liecina, ka ilgstoša sēdēšana ir saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa diabēta, osteoporozes, depresijas un pat priekšlaicīgas nāves risku. Īpaši liels risks novērots cilvēkiem, kuri sēž vairāk nekā 8-10 stundas dienā.
Speciālisti skaidro, ka problēma nav tikai kustību trūkumā. Kad cilvēks ilgstoši sēž:
- muskuļi kļūst mazāk aktīvi;
- pasliktinās glikozes izmantošana organismā;
- tiek traucēta asinsrite;
- palielinās slodze mugurai un kaklam.
Tas var veicināt arī stājas problēmas, muguras sāpes un muskuļu vājumu.
Tomēr eksperti uzsver - ilgstoša sēdēšana nav “spriedums”, un tās ietekmi iespējams mazināt ar vienkāršiem ieradumiem.
Regulāri piecelieties
Viens no svarīgākajiem ieteikumiem - nepavadīt vairākas stundas bez kustībām. Pat īsas kustību pauzes var būt noderīgas.
Pētījumi rāda, ka piecu minūšu aktivitāte ik pēc 30 sēdēšanas minūtēm palīdz uzlabot asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs.
Kustieties arī ārpus darba
Ja darbs ir mazkustīgs, īpaši svarīgi būt aktīvam brīvajā laikā:
- pastaigāties,
- vingrot,
- izmantot kāpnes lifta vietā,
- vairāk pārvietoties ikdienā.
Eksperti atgādina - pat viegla fiziskā aktivitāte ir labāka nekā pilnīga nekustība.
Mainiet pozas
Noderīgi ir regulāri mainīt ķermeņa stāvokli - pārmaiņus sēdēt, stāvēt un kustēties. Daudzi izvēlas regulējamus galdus, kas ļauj strādāt arī stāvus.
Palīdz arī “pastaigu sapulces” vai telefonsarunas kustībā.
Neaizmirstiet par stāju
Ilgstoša sēdēšana bieži izraisa sakumpušu stāju un spriedzi mugurā. Tāpēc svarīgi:
- sēdēt ar taisnu muguru;
- atslābināt plecus;
- regulāri izkustēties;
- pielāgot darba vietas ergonomiku.
Eksperti uzsver - nav nepieciešami sarežģīti treniņi vai radikālas pārmaiņas. Pat nelielas, bet regulāras kustības dienas laikā var būtiski palīdzēt mazināt mazkustīga dzīvesveida ietekmi uz veselību.