 |
Ikdienā izvēloties, kā gatavot ēdienu, lielākā daļa cilvēku domā par garšu, nevis veselību. Cepšana, sautēšana, tvaicēšana vai vārīšana šķiet tikai kulināras izvēles. Tomēr gatavošanas veids var ietekmēt ne vien kaloriju daudzumu, bet arī nieru veselību. Veselības un uztura eksperti no portāla “msn.com” uzsver - problēma bieži nav pašā metodē, bet gan tajā, kā tā tiek izmantota.
Sautēšana - garšīga, bet ne vienmēr nekaitīga
Uztura speciālists doktors Ngujens Trongs Hungs skaidro, ka sautēti ēdieni bieži ir aromātiskāki un bagātīgāki nekā vārīti vai tvaicēti. Tas saistīts ar lēno gatavošanu, kuras laikā produkti uzsūc garšvielas un mērces. Parasti ēdiens vispirms tiek apcepts ar garšvielām vai marinādi un pēc tam sutināts.
Tieši šajā procesā arī slēpjas risks.
Sautēšanai nereti pievieno vairāk sāls, sojas mērci, dažādas gatavās mērces un pat cukuru, īpaši marinādēs. Rezultātā ēdiens kļūst ne tikai garšīgāks, bet arī smagāks organismam.
Kā sāls ietekmē nieres
Galvenais risks ir nātrijs. Pārmērīgs sāls daudzums uzturā var būtiski ietekmēt nieru darbību. Ja organismā uzkrājas pārāk daudz nātrija, tiek aizturēts ūdens un paaugstinās asinsspiediens. Tas liek nierēm strādāt pastiprināti, un ilgtermiņā var palielināties nieru slimību risks. Turklāt augsts asinsspiediens pats par sevi ir viens no galvenajiem nieru bojājumu cēloņiem.
Cik daudz sāls ir par daudz
Pasaules veselības organizācija iesaka dienā uzņemt ne vairāk kā 4-5 gramus sāls, taču praksē daudzi šo normu pārsniedz, bieži pat to neapzinoties. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kuri regulāri lieto pusfabrikātus, gatavās mērces vai ātrās ēdināšanas ēdienus. Arī sautēti ēdieni ar bagātīgām mērcēm var būt slēpts sāls avots.
Ne tikai sāls - arī cukurs
Mazāk pamanāms, bet nozīmīgs faktors ir cukurs, kas bieži tiek pievienots mērcēm un marinādēm garšas līdzsvaram. Pārmērīgs rafinētā cukura patēriņš var veicināt svara pieaugumu, paaugstināt asinsspiedienu un palielināt slodzi aknām, kas netieši ietekmē arī nieru veselību.
Kuras metodes ir saudzīgākas
Salīdzinot ar sautēšanu, vienkāršākas metodes, piemēram, vārīšana un tvaicēšana, parasti nozīmē mazāku pievienotā sāls un tauku daudzumu. Tvaicēti ēdieni saglabā vairāk uzturvielu un neprasa papildu taukvielas, savukārt vārīšana ir viena no saudzīgākajām metodēm, ja vien netiek pārsālīts.
Arī gatavošana vokpannā var būt laba izvēle, ja izmanto minimālu eļļas daudzumu un svaigas sastāvdaļas, tomēr jāuzmanās ar mērcēm, kas var būt bagātas ar nātriju un cukuru.
Kāpēc veselīgāks ēdiens šķiet bezgaršīgs
Hungs norāda, ka liela nozīme ir ieradumiem. Cilvēki, kuri pieraduši pie izteikti sāļiem vai saldiem ēdieniem, vienkāršāku ēdienu bieži uztver kā pliekanu. Tas nenozīmē, ka tas tiešām ir bez garšas - vienkārši garšas receptori ir pieraduši pie spēcīgiem stimuliem.
Labā ziņa - šo ieradumu var mainīt. Pakāpeniski samazinot sāls un cukura daudzumu, garšas izjūta pielāgojas.
Kā gatavot gudrāk
Lai mazinātu riskus, nav jāatsakās no iecienītajiem ēdieniem. Pietiek ar dažiem vienkāršiem principiem:
- samazināt sāls un sojas mērces daudzumu
- biežāk izmantot dabīgās garšvielas - ķiplokus, sīpolus, ingveru, zaļumus
- izvēlēties mājās gatavotas mērces
- nepievienot lieku cukuru
- biežāk izvēlēties tvaicēšanu vai vārīšanu
Nav vienas konkrētas gatavošanas metodes, kas automātiski kaitētu nierēm. Taču tas, kā mēs gatavojam - īpaši pievienotā sāls, cukura un mērču daudzums - var būtiski ietekmēt veselību.
Sautēti ēdieni paši par sevi nav bīstami, taču, ja tie ikdienā tiek gatavoti ar lielu daudzumu sāls un piedevu, tas var radīt papildu slodzi organismam. Tāpēc svarīgākais ir saglabāt līdzsvaru - lai ēdiens būtu ne tikai garšīgs, bet arī veselībai draudzīgs.