 |
Veikalos iespējams iegādāties olas ar baltām un brūnām čaumalām, savukārt, pārgriežot vārītu olu, dzeltenuma krāsa var būt no gaiši dzeltenas līdz izteikti oranžai. Daudzi pircēji uzskata, ka tumšāka čaumala vai košāks dzeltenums nozīmē veselīgāku un uzturvielām bagātāku produktu. Tomēr olu kvalitāti un uzturvērtību nosaka vairāki faktori, un krāsa vien nav uzticams rādītājs.
Olu čaumalas krāsa galvenokārt ir saistīta ar vistas ģenētiskajām īpašībām.
Dažu šķirņu vistas dēj baltas olas, bet citas – brūnas vai pat zilganas un zaļganas.
Krāsu veido pigmenti, kas čaumalā nonāk olas veidošanās laikā.
Tas nozīmē, ka brūna ola pati par sevi nav veselīgāka vai dabiskāka par baltu.
Dzeltenuma krāsu lielā mērā nosaka barība
Olas dzeltenuma krāsa ir atkarīga no pigmentiem, ko vista uzņem ar barību.
Svarīga nozīme ir karotinoīdiem – dabiskām vielām, kas atrodamas, piemēram, kukurūzā, zaļajos augos un citās barības sastāvdaļās.
Ja vistas uzturā ir vairāk noteiktu pigmentu, dzeltenums var kļūt izteikti oranžs.
Tomēr spilgtāka krāsa automātiski nenozīmē, ka ola satur ievērojami vairāk olbaltumvielu vai ir kopumā uzturvērtīgāka.
Atsevišķu uzturvielu daudzumu var ietekmēt barības sastāvs, taču pēc dzeltenuma krāsas vien to precīzi noteikt nav iespējams.
Vai lielākas olas ir labākas?
Eiropas Savienībā A kategorijas vistu olas pēc svara tiek iedalītas četrās grupās.
- S – mazāk nekā 53 grami;
- M – no 53 līdz 63 gramiem;
- L – no 63 līdz 73 gramiem;
- XL – vismaz 73 grami.
Lielāka ola parasti satur vairāk ēdamās daļas, taču tas nenozīmē, ka tā obligāti ir kvalitatīvāka.
Izvēloties olas, svarīgāk ir pievērst uzmanību svaigumam, uzglabāšanas apstākļiem un čaumalas veselumam.
Ko nozīmē cipari uz olu čaumalas?
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, uz olām ir ražotāja kods.
Tā pirmais cipars norāda dējējvistu turēšanas metodi.
Cipars 0 apzīmē bioloģisko ražošanu, 1 – brīvās turēšanas sistēmu, 2 – turēšanu kūtī, bet 3 – turēšanu sprostos.
Pēc tam seko valsts kods, piemēram, LV, un ražotāja identifikācijas informācija.
Šis marķējums ļauj pircējiem izvēlēties olas atbilstoši savām vēlmēm un interesēm par dzīvnieku turēšanas apstākļiem.
Kā pārbaudīt olu svaigumu?
Populārs mājas paņēmiens ir olas ievietošana ūdenī.
Svaigākas olas parasti nogrimst, savukārt vecākas var pacelties vai peldēt, jo laika gaitā palielinās gaisa kamera čaumalas iekšpusē.
Tomēr šis tests norāda galvenokārt uz olas vecumu, nevis tās mikrobioloģisko drošumu.
Arī ola, kas nogrimst, var būt piesārņota ar slimību izraisošiem mikroorganismiem.
Tāpēc jāievēro derīguma termiņš, pareizi uzglabāšanas apstākļi un pārtikas higiēnas prasības.
Ja ola pēc pārsišanas nepatīkami smaržo vai tai ir citas bojāšanās pazīmes, to nevajadzētu lietot uzturā.
Olu izvēlē čaumalas un dzeltenuma krāsa var būt interesanta atšķirība, taču par produkta kvalitāti daudz vairāk liecina svaigums, izcelsme un pareiza uzglabāšana.