Šāds lēmums pieņemts, jo tiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa iztiesāšanā pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu, kas nosaka, kādos gadījumos tiesas izmeklēšana var notikt, neveicot pierādījumu pārbaudi.

Minētais nozīmē, ka gadījumā, ja apelācijas instances tiesas nolēmums netiks pārsūdzēts un stāsies spēkā, tad krimināllietu atkārtoti izskatīs Liepājas tiesā, piebilda Purina.

Pilns motivēta lēmuma teksts procesa dalībniekiem būs pieejams no 2015.gada 22.oktobra.

Tiesa ceturtdien pasludināja saīsināto nolēmumu.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka tiesa slēgtā sēdē trešdien, 7.oktobrī, apelācijas kārtībā pabeidza lietu skatīt pēc būtības.

Valsts apsūdzības uzturētājs šajā lietā ir Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis. Savukārt abu apsūdzēto aizstāvību nodrošina zvērināta advokāte Ilona Bulgakova.

Liepājas tiesa 12.augustā pieņēma lēmumu nosūtīt Kurzemes apgabaltiesai tā dēvēto Liepājas pedofilu lietu. Krimināllieta atrodas Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Sandras Mertenas lietvedībā.

Par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu teju piecu gadu garumā Liepājas tiesa šā gada 13.jūlijā Jevgēņiju Smirečanski sodīja ar piespiedu darbu uz 240 stundām un probācijas uzraudzību vienu gadu, bet Oļegu Smirečanski ar 200 stundu piespiedu darbu un probācijas uzraudzību. Tiesas spriedums izraisīja sabiedrības protesta akcijas.

Par pirmās instances tiesas spriedumu tika iesniegtas trīs apelācijas sūdzības un viens apelācijas protests.

Tiesa augusta trešajā nedēļā pieņēmusi jaunākā no apsūdzētajiem - Smirečanska - apelācijas sūdzību, jo apsūdzētais tajā novērsis sākotnējos trūkumus, kas bija saistīti ar apelācijas sūdzības noformēšanas neatbilstību Kriminālprocesa likuma prasībā.

Tāpat tiesa pieņēmusi arī cietušās advokātes - Sandras Sprūdes - apelācijas sūdzību, kā arī Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora iesniegto apelācijas protestu par Liepājas tiesas spriedumu. Protestā lūgts piemērot apsūdzētajiem smagāku soda veidu – brīvības atņemšanu.

Savukārt Liepājas bāriņtiesas apelācijas sūdzību tiesa atstāja bez virzības, jo saskaņā ar ar Kriminālprocesa likumā noteikto - cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā. Tiesas lēmums, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības atstāta bez virzības, nav pārsūdzēts.