Pēc viņa teiktā, jūlija pēdējās nedēļas iezīmē līdzīgu scenāriju kā pērn, proti, ir būtiski samazinājies pārkāpēju skaits uz Polijas robežas, bet palielinājies uz Latvijas robežas.

Vaicāts, kā to skaidrot, viņš teica, ka tā ir reakcija uz noteiktiem ģeopolitiskiem notikumiem. Piemēram, uz to, ka kopš 16.jūlija personas ar Baltkrievijā reģistrētu transportlīdzekli nevar iebraukt Latvijā. "Tā ir reakcija uz noteiktiem politiskiem notikumiem, lai tādā veidā atriebtos Latvijai par tās pieņemtajiem lēmumiem," uzsvēra Pujāts.

Viņš atklāja, ka pēdējos mēnešos tiešā Latvijas valsts robežas tuvumā ir fiksētas personas, kuras neizskatās pēc migrantiem, bet gan pēc militārpersonām. Vaicāts, pēc kādām pazīmēm to novērtē, Pujāts teica, ka tas ir apģērbs, uzvedība. Ir bijis gadījums, kad robežsargi reaģējuši uz vienu šādu personu, bet tā apgriezusies atpakaļ uz Baltkrieviju.

Pujāts pozitīvi novērtēja veiktos ieguldījumus infrastruktūrā nelegālās imigrācijas ierobežošanai, norādot, ka šogad līdz jūlijam konstatēti būtiski mazāk pārkāpēji - 3300 cilvēki, iepretim 5000 pērn.

Viņš teica, ka šogad samazinājies humānu apsvērumu dēļ uzņemto personu skaits. Tostarp tādēļ, ka mainījies pārkāpēju profils - pārsvarā tie ir jauni vīrieši, vecumā no 30 līdz 35 gadiem. Viņš minēja, ka nereti personas sākumā saka, ka vēlas palīdzību no Latvijas, tomēr negrib tikt šeit piereģistrētas. Cilvēki vēlas nepamanīti nokļūt, piemēram, līdz Vācijai, kur pieteikties uz "ļoti dāsno pabalstu". Dominē migranti no Sīrijas, Afganistānas, Irānas, Indijas, Bangladešas.

Personas bieži vien arī esot labi aprīkotas, piemēram, ar instrumentiem, ar kuriem bojāt žogu. Mēģinājumi bojāt infrastruktūru ir daudz, atzina Pujāts. 

Kopš pērnā gada vidus arī novērotas pārkāpēju attieksmes izmaiņas. Cilvēki paliek agresīvāki, nepakļaujas robežsargu prasībām, bēg. Bijuši gadījumi, kad robežsargiem jāpielieto fizisks spēks, speclīdzekļi, lai pārkāpējus savaldītu.