 |
Pēc pusdienām vai vakariņām daudzi izvēlas apsēsties pie televizora vai atgriezties pie darba datora. Tomēr speciālisti norāda, ka neliela pastaiga pēc ēšanas var sniegt vairākus ieguvumus veselībai. Turklāt nav nepieciešams doties garā pārgājienā vai intensīvi sportot, skaidro Hārvarda Medicīnas skolas eksperti.
Viens no galvenajiem ieguvumiem ir labāka glikozes līmeņa regulācija asinīs.
Pēc ēšanas, īpaši tad, ja maltīte satur ogļhidrātus, glikozes līmenis asinīs paaugstinās. Tas ir normāls organisma process.
Kad cilvēks sāk kustēties, muskuļi izmanto glikozi enerģijas iegūšanai. Tādējādi fiziskās aktivitātes var palīdzēt mazināt glikozes līmeņa paaugstināšanos pēc maltītes.
Šim nolūkam nav nepieciešama intensīva slodze. Arī mierīga vai mērena pastaiga var būt noderīga.
Vēl viena priekšrocība ir iespēja samazināt ilgstoši sēdus pavadīto laiku.
Cilvēki, kuri lielāko dienas daļu strādā pie datora, bieži vairākas stundas pavada gandrīz nekustīgi. Regulāri kustību pārtraukumi var palīdzēt mazināt šāda dzīvesveida negatīvo ietekmi.
Pētījumi liecina, ka pat īsas pastaigas darba dienas laikā var labvēlīgi ietekmēt asinsspiedienu un glikozes līmeni.
Cik ilgi vajadzētu staigāt?
Labs sākums var būt piecas līdz desmit minūtes pēc pusdienām vai vakariņām.
Ja iespējams, pastaigu var pagarināt līdz 15–20 minūtēm, tomēr arī īsāka kustēšanās ir labāka par ilgstošu sēdēšanu.
Nav obligāti jādodas ārā. Ja laikapstākļi ir nepatīkami, var pastaigāt pa mājokli, biroju vai kāpņu telpu.
Svarīgi izvēlēties sev piemērotu tempu. Tūlīt pēc ēšanas nav nepieciešams skriet vai veikt intensīvus vingrinājumus.
Cilvēkiem ar cukura diabētu, kuri lieto insulīnu vai noteiktus glikozes līmeni pazeminošus medikamentus, fiziskās aktivitātes var palielināt hipoglikēmijas risku, tādēļ slodze jāpielāgo individuāli.
Speciālisti atgādina, ka regulāras kustības ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties par veselību. Un dažkārt pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām ikdienas paradumos.