Orhidejas ir vieni no populārākajiem telpaugiem, taču to kopšana nereti sagādā grūtības. Ja augs zaudē ziedus, tā lapas kļūst dzeltenas vai saknes izskatās neveselīgas, tas vēl nenozīmē, ka orhideju vairs nav iespējams glābt. Dārzkopības speciālisti skaidro, kā noteikt problēmas cēloni un palīdzēt augam atgūties, raksta “Martha Stewart”.
Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir sakņu stāvoklis. Veselīgas orhidejas saknes parasti ir stingras, bet to krāsa var mainīties no sudrabaini pelēkas līdz zaļai atkarībā no mitruma.
Ja saknes kļuvušas mīkstas, tumšas un sāk sadalīties, iespējams, augs ticis pārlaistīts. Savukārt ļoti sausas un sarāvušās saknes var liecināt par nepietiekamu mitrumu.
Otra lieta ir laistīšanas režīms. Orhidejām nepatīk ilgstoši atrasties ūdenī, tādēļ podam nepieciešama laba drenāža. Pēc laistīšanas liekajam ūdenim jāļauj notecēt.
Treškārt, jāpārbauda apgaismojums. Daudzām mājās audzētām orhidejām patīk gaiša vieta ar izkliedētu gaismu. Tieši saules stari var apdedzināt lapas, bet pārāk tumšā vietā augs var pārstāt ziedēt.
Ceturtā problēma var būt nepiemērots substrāts. Orhidejas nevajadzētu automātiski stādīt parastā puķu zemē. Populārajām falenopsēm piemērotāks ir speciāls, gaisu caurlaidīgs substrāts, piemēram, uz mizas gabaliņu bāzes.
Piektkārt, svarīgi izvērtēt temperatūru un gaisa mitrumu. Orhidejas var ciest no aukstiem caurvējiem, krasām temperatūras svārstībām un ļoti sausa gaisa.
Speciālisti atgādina, ka ziedu nomešana ne vienmēr ir slimības pazīme. Pēc ziedēšanas orhidejai var sākties atpūtas periods, kura laikā tā turpina augt, lai vēlāk atkal uzziedētu.
Ja lapas un saknes ir veselīgas, nav nepieciešams steigties ar auga izmešanu tikai tāpēc, ka tas vairs nezied.
Svarīgākais ir noteikt, kas tieši orhidejai trūkst, un pakāpeniski pielāgot kopšanu, nevis vienlaikus mainīt visus augšanas apstākļus.