Astes luncināšana bieži tiek uzskatīta par galveno suņa prieka izpausmi, taču dzīvnieka emocionālo stāvokli nevar noteikt tikai pēc vienas kustības. Veterinārārste skaidro, ka laimīgu suni iespējams atpazīt pēc vairākām uzvedības un ķermeņa valodas pazīmēm, raksta “Good Housekeeping”.
Suņi nespēj cilvēkiem vārdos izstāstīt, kā jūtas, tādēļ saimniekiem jāiemācās novērot viņu ikdienas uzvedību.
Viena no svarīgākajām pazīmēm ir atslābināta ķermeņa valoda. Suns, kurš jūtas droši un komfortabli, parasti kustas brīvi, viņa muskuļi nav saspringti un ķermeņa poza izskatās dabiska.
Arī aste var sniegt informāciju par dzīvnieka noskaņojumu. Tomēr jāatceras, ka astes luncināšana ne vienmēr nozīmē prieku – dažkārt tā liecina arī par satraukumu. Tādēļ svarīgi vērtēt visu ķermeņa valodu kopumā.
Otra pazīme ir vēlme rotaļāties. Suns, kurš labprāt iesaistās spēlēs, atnes rotaļlietas vai aicina saimnieku uz kopīgām aktivitātēm, bieži demonstrē pozitīvu emocionālo stāvokli.
Treškārt, nozīme ir interesei par apkārtējo vidi. Laimīgs suns parasti labprāt pēta jaunas smaržas, interesējas par apkārt notiekošo un vēlas doties pastaigās.
Ceturtā pazīme ir spēja mierīgi atpūsties. Ja dzīvnieks mājās spēj atslābināties, gulēt un neizrāda pastāvīgu nemieru, tas var liecināt, ka viņš jūtas droši.
Piektkārt, uzmanība jāpievērš apetītei. Normāla interese par barību bieži ir viena no labas pašsajūtas pazīmēm, lai gan katra suņa ēšanas paradumi var atšķirties.
Sestā pazīme ir vēlme kontaktēties ar cilvēkiem. Daži suņi labprāt guļ blakus saimniekam, citi izvēlas rotaļas vai vienkārši uzturas vienā telpā.
Septītā pazīme ir interese par garīgām aktivitātēm. Veterinārārste uzsver, ka suņiem nepieciešama ne tikai fiziska slodze, bet arī iespēja domāt un risināt uzdevumus.
Tam var palīdzēt rotaļlietas ar paslēptiem kārumiem, vienkāršu komandu apgūšana vai pastaigas, kuru laikā sunim ļauts mierīgi izpētīt apkārtējās smaržas.
Speciāliste atgādina, ka katram dzīvniekam ir savs raksturs. Viens suns prieku izrāda ļoti aktīvi, bet cits ir mierīgs un atturīgs. Tādēļ svarīgāk par atsevišķām pazīmēm ir novērot, vai dzīvnieka uzvedība kopumā atbilst viņa ierastajam raksturam.