 |
Rūpnieciski ražoti transtauki nelabvēlīgi ietekmē holesterīna līmeni un palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Dānija bija viena no pirmajām valstīm, kas stingri ierobežoja to daudzumu pārtikā, un vēlāk veiktajos pētījumos šim lēmumam sekoja straujāks ar sirds un asinsvadu slimībām saistītās mirstības kritums. Tomēr šādi dati paši par sevi nepierāda, ka visas pārmaiņas izraisīja tikai transtauku ierobežošana.
Transtaukskābes ir nepiesātināto taukskābju veids. Rūpnieciski tās var veidoties, daļēji hidrogenējot augu eļļas - procesā, kas šķidras eļļas padara cietākas un stabilākas.
Šādas taukvielas savulaik plaši izmantoja pārtikas rūpniecībā, jo tās palīdzēja iegūt vēlamo produkta konsistenci un pagarināt uzglabāšanas laiku.
Taču rūpnieciski ražoti transtauki paaugstina ZBL jeb tā dēvētā „sliktā” holesterīna līmeni un var pazemināt ABL jeb „labā” holesterīna līmeni. Liels to patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu koronārās sirds slimības risku.
Pasaules Veselības organizācija iesaka transtauku daudzumu uzturā ierobežot līdz mazāk nekā 1 % no kopējās dienā uzņemtās enerģijas. 2000 kilokaloriju uzturā tas atbilst mazāk nekā aptuveni 2,2 gramiem transtauku dienā.
Kuros produktos var būt transtauki?
Galvenais rūpnieciski ražoto transtauku avots vēsturiski bijušas daļēji hidrogenētas eļļas.
Tās izmantotas, piemēram:
- konditorejas izstrādājumos;
- cepumos un citos rūpnieciski ražotos saldumos;
- atsevišķos margarīnos un tauku maisījumos;
- fritētos produktos;
- dažādās uzkodās un pusfabrikātos.
Tāpēc, izvēloties pārtiku, var pievērst uzmanību tam, vai sastāvdaļu sarakstā minētas daļēji hidrogenētas jeb daļēji sacietinātas eļļas.
Vienlaikus transtaukskābes nelielā daudzumā dabiski veidojas atgremotāju gremošanas sistēmā, tāpēc tās atrodamas arī piena produktos un gaļā. Sabiedrības veselības pasākumi galvenokārt vērsti uz rūpnieciski ražoto transtauku samazināšanu.
Dānija ieviesa stingrus ierobežojumus
Dānija bija pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa stingru nacionālu ierobežojumu rūpnieciski ražoto transtauku daudzumam pārtikā.
Tika noteikts, ka rūpnieciski ražotu transtaukskābju daudzums nedrīkst pārsniegt 2 gramus uz 100 gramiem tauku. Ierobežojums neattiecās uz transtaukskābēm, kas dabiski sastopamas dzīvnieku izcelsmes taukos.
Vēlāk pētnieki analizēja, kā pēc šo prasību ieviešanas mainījušies sirds un asinsvadu slimību rādītāji Dānijā salīdzinājumā ar citām valstīm.
Pēc ierobežojumiem mirstība samazinājās straujāk
Vienā no pētījumiem Dānijas rādītāji tika salīdzināti ar līdzīgām OECD valstīm.
Analīzē tika konstatēts, ka pēc transtauku ierobežojuma ieviešanas Dānijā sirds un asinsvadu slimību izraisītā mirstība samazinājās straujāk, nekā būtu sagaidāms, balstoties uz salīdzinājumā izmantoto valstu tendencēm.
Pirmajos gados pēc ierobežojuma ieviešanas atšķirība sasniedza aptuveni 14 ar sirds un asinsvadu slimībām saistītus nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju gadā.
Tas ir nozīmīgs rezultāts, tomēr jāņem vērā pētījuma veids. Cilvēku sirds veselību vienlaikus ietekmē smēķēšana, asinsspiediens, uzturs kopumā, fiziskās aktivitātes, veselības aprūpe, medikamentu lietošana un daudzi citi faktori.
Tāpēc no šāda pētījuma nevar secināt, ka visu novēroto samazinājumu izraisīja tikai transtauku ierobežošana. Rezultāti tomēr saskan ar plašākiem pierādījumiem par rūpnieciski ražoto transtauku nelabvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.
Arī Eiropas Savienībā noteikts ierobežojums
Mūsdienās līdzīgi ierobežojumi attiecas arī uz Latviju un pārējām Eiropas Savienības valstīm.
Eiropas Savienībā rūpnieciski ražotu transtaukskābju daudzums patērētājiem paredzētā pārtikā nedrīkst pārsniegt 2 gramus uz 100 gramiem tauku.
Šī prasība neattiecas uz transtaukskābēm, kas dabiski sastopamas dzīvnieku izcelsmes taukos.
Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā šodien situācija būtiski atšķiras no laika, kad daļēji hidrogenētas eļļas daudz plašāk izmantoja rūpnieciski ražotā pārtikā.
Kāpēc transtauki kaitē sirds veselībai?
Viena no vislabāk izpētītajām transtauku ietekmēm saistīta ar holesterīna līmeni asinīs.
Rūpnieciski ražotu transtauku lietošana var palielināt ZBL holesterīna līmeni un nelabvēlīgi ietekmēt ZBL un ABL holesterīna attiecību. Tas savukārt ir saistīts ar aterosklerozes un koronārās sirds slimības risku.
Tādēļ Pasaules Veselības organizācija rūpnieciski ražoto transtauku izskaušanu no pārtikas aprites uzskata par nozīmīgu sirds un asinsvadu slimību profilakses pasākumu.
Ko varam darīt ikdienā?
Latvijā un citviet Eiropas Savienībā rūpnieciski ražoto transtauku daudzums pārtikā jau ir ierobežots, tāpēc patērētājam nav nepieciešams baidīties no katra cepuma vai konditorejas izstrādājuma.
Tomēr joprojām ir vērts pievērst uzmanību kopējam uztura sastāvam un biežāk izvēlēties produktus, kuros dominē nepiesātinātās taukskābes.
To avoti ir, piemēram, augu eļļas, rieksti, sēklas, avokado un treknās zivis.
Dānijas piemērs parāda, kā izmaiņas pārtikas ražošanas prasībās var iet roku rokā ar sabiedrības veselības uzlabošanos. Taču transtauki ir tikai viena daļa no kopējās ainas - sirds un asinsvadu slimību risku ietekmē viss uzturs un dzīvesveids kopumā, kā arī asinsspiediens, holesterīna līmenis, smēķēšana un citi faktori.