Veselībai nozīmīgs var būt ne tikai kopējais miega ilgums, bet arī tā struktūra un regularitāte. Plašā pētījumā, kurā analizēti gandrīz 100 000 cilvēku dati, noteiktas miega īpatnības bija saistītas ar mazāku vai lielāku dažādu slimību risku. Īpaši daudz saistību pētnieki konstatēja REM miegam, taču rezultāti nenozīmē, ka ilgāks REM miegs pats par sevi pasargā no slimībām.
Pētījumā zinātnieki analizēja Lielbritānijas Biobankas dalībnieku miega paradumus un vēlāk sekoja viņu veselības stāvoklim.
Atšķirībā no daudziem agrākiem pētījumiem, kuros cilvēkiem tika jautāts, cik ilgi viņi parasti guļ, šajā darbā tika izmantotas uz rokas valkājamas ierīces.
Tas ļāva objektīvāk novērtēt miega un nomoda periodus un iegūt informāciju par cilvēku miega paradumiem.
Tomēr šādi mērījumi nav pielīdzināmi miega laboratorijā veiktai polisomnogrāfijai. Valkājamās ierīces miega fāzes novērtē netieši, izmantojot kustību un citus pieejamos signālus kopā ar algoritmiem, tāpēc tās nevar ar tādu pašu precizitāti noteikt miega stadijas kā medicīnisks izmeklējums.
Kāpēc mums nepieciešams miegs?
Miegs nav vienkārši laiks, kad organisms „izslēdzas”. Tā laikā norisinās virkne procesu, kas nepieciešami normālai smadzeņu un visa organisma darbībai.
Miegs ir nozīmīgs atmiņas un informācijas apstrādē, emocionālajā regulācijā, imūnsistēmas darbībā un daudzos vielmaiņas procesos.
Turklāt nakts laikā miegs nav vienāds - vairākkārt mijas dažādas tā stadijas, tostarp dziļais miegs un REM jeb ātro acu kustību miegs.
REM miegs saistīts ar vairāk nekā 80 slimību risku
Viens no interesantākajiem rezultātiem bija saistīts ar REM miegu - stadiju, kurā smadzeņu aktivitāte ir salīdzinoši augsta un bieži rodas spilgti sapņi.
Pētījumā ilgāks REM miegs bija saistīts ar mazāku risku vēlāk diagnosticēt vairāk nekā 80 dažādas slimības.
Starp konstatētajām saistībām bija vairākas sirds un asinsvadu, neiroloģiskas un citas slimības.
Tomēr šeit īpaši svarīgi nošķirt saistību no cēloņsakarības. Rezultāti nepierāda, ka REM miega pagarināšana pasargās cilvēku no šīm slimībām.
Iespējams, miega struktūru un slimību risku ietekmē citi kopīgi faktori. Turklāt atsevišķu slimību agrīnas izmaiņas organismā pašas var ietekmēt miegu vēl pirms diagnozes noteikšanas.
Arī dziļajam miegam konstatētas saistības
Pētnieki analizēja arī dziļo miegu - stadiju, kas parasti dominē nakts pirmajā daļā.
Ilgāks dziļā miega laiks bija saistīts ar mazāku vairāku veselības problēmu risku.
Arī šajā gadījumā rezultātus nevajadzētu interpretēt kā pierādījumu, ka dziļā miega palielināšana novērš konkrētas slimības.
Miega struktūra var mainīties līdz ar vecumu, veselības stāvokli, lietotajiem medikamentiem, alkohola lietošanu un daudziem citiem faktoriem.
Vairāk vieglā miega ne vienmēr nozīmē sliktāku miegu
Pētījumā tika analizēts arī vieglais miegs, un atsevišķiem tā rādītājiem konstatēja saistības ar dažādām veselības problēmām.
Tomēr nebūtu pareizi secināt, ka vieglais miegs pats par sevi ir „slikts”. Tā ir normāla un nepieciešama miega cikla daļa, kurā ikviens cilvēks pavada ievērojamu nakts daļu.
Svarīgāks ir kopējais miega raksturs - vai cilvēks regulāri saņem pietiekami daudz miega, vai tas nav pārmērīgi saraustīts un vai pēc pamošanās cilvēks jūtas atpūties.
Bieža pamošanās naktī var sniegt papildu informāciju
Pētnieki pievērsās arī laikam, ko dalībnieki pēc sākotnējās iemigšanas pavadīja nomodā.
Ilgāks nomoda laiks nakts laikā bija saistīts ar vairākām veselības problēmām. Savukārt neregulāram miega režīmam tika konstatētas saistības ar dažādiem fiziskās un psihiskās veselības rādītājiem.
Tomēr arī pamošanās naktī pati par sevi nenozīmē, ka cilvēkam ir kāda slimība. Īslaicīga pamošanās starp miega cikliem ir normāla, un cilvēks to bieži pat neatceras.
Uzmanību vērts pievērst tad, ja pamošanās kļūst bieža vai ilgstoša, regulāri traucē atkal iemigt, izraisa izteiktu miegainību dienā vai būtiski pasliktina pašsajūtu.
Nav viena „ideāla” miega rādītāja
Pētījuma rezultātus nevajadzētu izmantot, lai mēģinātu mājas apstākļos mākslīgi palielināt REM vai dziļā miega ilgumu.
Arī viedpulksteņu un citu valkājamo ierīču norādītās miega stadijas jāuztver kā aptuvens novērtējums, nevis medicīniska diagnoze.
Nav arī pamata no šādiem rezultātiem secināt, ka cilvēkiem būtu apzināti jāguļ mazāk par pašlaik ieteikto. Individuālā vajadzība pēc miega atšķiras, bet pieaugušajiem kopumā būtisks ir pietiekams, regulārs un kvalitatīvs miegs.
Pētījums papildina pierādījumus, ka veselībai nozīmīgs var būt ne tikai tas, cik stundas pavadām gultā, bet arī miega regularitāte, nepārtrauktība un struktūra. Taču pagaidām šie rezultāti galvenokārt palīdz labāk izprast saistību starp miegu un veselību - tie nepierāda, ka kāda konkrēta miega fāze spēj pasargāt no desmitiem slimību.