 |
Kāpēc vieni cilvēki ilgāk saglabā labu veselību, bet citi ar vecumu ātrāk saskaras ar hroniskām slimībām? Plašā pētījumā, kurā analizēti gandrīz pusmiljona cilvēku dati, zinātnieki secinājuši, ka nozīmīga loma ir ne tikai ģenētikai, bet arī dzīvesveidam, sociālajiem apstākļiem un videi, kurā cilvēks dzīvo.
Žurnālā „Nature Medicine” publicētajā pētījumā zinātnieki analizēja gandrīz pusmiljona cilvēku ģenētiskos, medicīniskos un dzīvesveida datus.
Pētnieki vērtēja vairāk nekā 160 vides, dzīvesveida un iedzimtības faktoru saistību ar priekšlaicīgas nāves risku un vairākām ar novecošanu saistītām slimībām.
Rezultāti parādīja, ka cilvēka veselību dzīves laikā būtiski ietekmē ne tikai tas, kādus gēnus viņš ir mantojis, bet arī apstākļi, kuros viņš dzīvo.
Ko nozīmē 17% un 2%?
Viens no pētījuma rezultātiem piesaistīja īpašu uzmanību - analizētie vides un dzīvesveida faktori izskaidroja aptuveni 17% atšķirību priekšlaicīgas nāves riskā, savukārt pētījumā izmantotais ģenētiskais rādītājs - mazāk nekā 2%.
Tomēr šos skaitļus nevajadzētu interpretēt tā, ka dzīvesveids nosaka 17% cilvēka novecošanas, bet gēni - tikai 2%.
Tie raksturo konkrētajā pētījumā novērotās atšķirības priekšlaicīgas nāves riskā un ir atkarīgi arī no tā, kādi ģenētiskie, vides un dzīvesveida faktori tika mērīti.
Turklāt atsevišķu slimību gadījumā ģenētikas nozīme var būt ievērojami lielāka.
Smēķēšana - viens no būtiskākajiem faktoriem
Starp pētījumā identificētajiem faktoriem īpaši izcēlās smēķēšana.
Tabakas lietošana jau sen ir saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, hronisku plaušu slimību un vairāku vēža veidu risku.
Pētījuma rezultāti vēlreiz parāda, ka smēķēšana var būt viens no nozīmīgākajiem ietekmējamiem faktoriem, kas saistīts ar veselības pasliktināšanos un priekšlaicīgu nāvi.
Nozīme ir arī fiziskajām aktivitātēm
Ar veselības iznākumiem bija saistīts arī fizisko aktivitāšu līmenis.
Regulāras kustības palīdz uzturēt sirds un asinsvadu, muskuļu un vielmaiņas veselību, savukārt ilgstošs mazkustīgs dzīvesveids ir saistīts ar vairāku hronisku slimību risku.
Tas nenozīmē, ka obligāti nepieciešami intensīvi treniņi sporta zālē. Nozīme ir arī ikdienas kustībām - pastaigām, kāpšanai pa kāpnēm, braukšanai ar velosipēdu un citām fiziskām aktivitātēm.
Arī miegam ir nozīme
Pētījumā ar veselības un mirstības rādītājiem bija saistīts arī miega ilgums.
Ilgstoši miega traucējumi vai nepietiekams miegs var būt saistīti ar dažādām veselības problēmām, taču arī šeit situācija nav tik vienkārša, lai vienu konkrētu miega stundu skaitu varētu uzskatīt par garantiju lēnākai novecošanai.
Svarīgs ir gan miega ilgums, gan tā kvalitāte un regularitāte.
Veselību ietekmē arī apstākļi, kuros dzīvojam
Interesanti, ka pētījumā nozīme bija ne tikai ierastajiem dzīvesveida faktoriem.
Ar veselības iznākumiem bija saistīti arī sociālekonomiskie apstākļi, tostarp ienākumi, nodarbinātība un dzīves apstākļi.
Tas nenozīmē, ka, piemēram, konkrēts ienākumu līmenis pats par sevi izraisa slimības vai paātrina organisma novecošanu. Sociālie un ekonomiskie faktori var būt cieši saistīti ar piekļuvi veselības aprūpei, uzturu, stresu, darba apstākļiem, fiziskajām aktivitātēm un daudziem citiem veselību ietekmējošiem apstākļiem.
Arī gaisa piesārņojums ir labi zināms veselības riska faktors, kas saistīts ar elpceļu un sirds un asinsvadu slimībām un citiem nelabvēlīgiem veselības iznākumiem.
Gēni joprojām ir svarīgi
Pētījuma rezultāti nenozīmē, ka ģenētiku var ignorēt.
Gēnu nozīme ievērojami atšķiras atkarībā no konkrētās slimības. Dažām saslimšanām ģenētiskā predispozīcija ir īpaši nozīmīga, savukārt citu slimību risku lielākā mērā var ietekmēt dzīvesveids un vide.
Turklāt ģenētiskie un vides faktori nedarbojas pilnīgi neatkarīgi - tie var savstarpēji mijiedarboties.
Tāpēc novecošanu un ar vecumu saistīto slimību attīstību nevar reducēt uz vienkāršu izvēli starp „gēniem” un „dzīvesveidu”.
Vai varam ietekmēt to, kā novecojam?
Pilnībā apturēt bioloģisko novecošanu pašlaik nav iespējams. Tomēr ir vairāki labi zināmi paradumi, kas palīdz samazināt hronisku slimību un priekšlaicīgas nāves risku.
Pie tiem pieder nesmēķēšana, regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams un regulārs miegs, sabalansēts uzturs un pārmērīgas alkohola lietošanas ierobežošana. Nozīme ir arī asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa kontrolei un profilaktiskajām veselības pārbaudēm.
Pētījums neatklāj recepti, kā apturēt novecošanu, un neatceļ ģenētikas nozīmi. Taču tas atgādina ko būtisku - daļa faktoru, kas saistīti ar veselību un dzīves ilgumu, nav ierakstīti mūsu gēnos un ir vismaz daļēji ietekmējami.