 |
Rieksti jau sen tiek uzskatīti par vērtīgu sabalansēta uztura sastāvdaļu, taču zinātniekus interesē arī to iespējamā saistība ar smadzeņu veselību. Jaunā pētījumā cilvēkiem, kuri uzturā lietoja vairāk riekstu, novēroti labāki rezultāti vairākos kognitīvo spēju testos. Tomēr pētnieki uzsver - tas vēl nepierāda, ka rieksti spēj novērst demenci vai pasargāt smadzenes no novecošanās.
Žurnālā „Food & Function” publicētajā pētījumā tika analizēti ilgtermiņa pētījumā iegūti dati par 1771 cilvēku, kuru vidējais vecums bija aptuveni 61 gads.
Dalībnieki sniedza informāciju par savu uzturu un veica testus, kuros tika vērtēta atmiņa, informācijas apstrādes ātrums un citas kognitīvās spējas.
No visiem dalībniekiem 1742 iepriekš nebija pārcietuši insultu, savukārt 29 cilvēkiem insults bija bijis.
Vairāk riekstu - labāki rezultāti testos
Dalībnieku vidū, kuri nebija pārcietuši insultu, lielāks riekstu patēriņš bija saistīts ar labākiem vispārējo kognitīvo spēju un atmiņas testu rezultātiem.
Saistība saglabājās arī pēc tam, kad pētnieki statistiski ņēma vērā vairākus citus faktorus, tostarp vecumu, izglītību, smēķēšanu, fiziskās aktivitātes un kopējo uztura kvalitāti.
Tomēr tas ir novērojumu pētījums. Tas nozīmē, ka iegūtie rezultāti ļauj konstatēt saistību, bet nepierāda, ka tieši riekstu ēšana izraisīja labākus kognitīvos rādītājus.
Cilvēki, kuri regulāri ēd riekstus, var atšķirties arī ar citiem dzīvesveida un veselības faktoriem, kurus pētījumā nav iespējams pilnībā ņemt vērā.
Vai pietiek tikai ar dažiem gramiem?
Pētījumā netika noteikta konkrēta riekstu porcija, kas būtu nepieciešama smadzeņu veselības uzlabošanai.
Dalībnieku vidējais riekstu patēriņš bija vien aptuveni 1,3 grami dienā, un tikai neliela daļa sasniedza pētījumā minēto 20 gramu dienas daudzumu.
Taču 1,3 gramus nevajadzētu uztvert kā „efektīvo devu”. Tas ir tikai pētījuma dalībnieku vidējais patēriņš un neparāda, cik daudz riekstu nepieciešams, lai iegūtu konkrētu veselības ieguvumu.
Rieksti ir uzturvielām bagāti - tie satur nepiesātinātās taukskābes, olbaltumvielas, šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas un dažādus bioaktīvus savienojumus. Tāpēc mērena to porcija var būt vērtīga daudzveidīga uztura sastāvdaļa neatkarīgi no tā, vai tai ir tieša ietekme uz kognitīvajām spējām.
Pētīta arī smadzeņu uzbūve
Pētnieki analizēja ne tikai kognitīvo testu rezultātus, bet arī vairākus ar smadzeņu veselību saistītus rādītājus.
Lielāks riekstu patēriņš bija saistīts ar lielāku kopējo smadzeņu tilpumu, taču šāda saistība tika novērota tikai fiziski aktīvāko dalībnieku grupā.
Arī šo rezultātu nevajadzētu interpretēt tā, ka riekstu ēšana pati par sevi palielina smadzeņu tilpumu. Pētījums šādu cēloņsakarību nepierāda.
Interesanti rezultāti cilvēkiem pēc insulta
Atsevišķi tika analizēti arī 29 dalībnieki, kuri iepriekš bija pārcietuši insultu.
Šajā nelielajā grupā lielāks riekstu patēriņš bija saistīts ar augstāku asinsvadu endotēlija augšanas faktora jeb VEGF līmeni. Šis proteīns piedalās procesos, kas saistīti ar jaunu asinsvadu veidošanos.
Pētnieki pieļauj, ka šis novērojums varētu palīdzēt turpmāk pētīt uztura saistību ar atveseļošanos pēc insulta.
Tomēr secinājumi jāvērtē īpaši piesardzīgi, jo insultu pārcietušo dalībnieku skaits bija ļoti mazs. Lai noskaidrotu, vai novērotajai saistībai ir klīniska nozīme, nepieciešami daudz plašāki pētījumi.
Rieksti ir vērtīgi, bet nav „zāles pret demenci”
Pētījuma rezultāti papildina pierādījumus par iespējamo saistību starp uzturu un smadzeņu veselību, taču tie nenozīmē, ka ikdienas sauja riekstu spēj novērst Alcheimera slimību vai citus demences veidus.
Kognitīvo veselību ietekmē daudzi faktori - vecums, ģenētika, fiziskās aktivitātes, asinsspiediens, smēķēšana, miegs, sociālā aktivitāte un kopējais uzturs.
Tāpēc riekstus ir vērts uztvert nevis kā brīnumlīdzekli smadzenēm, bet gan kā vienu no produktiem, ko var iekļaut daudzveidīgā un sabalansētā uzturā. Savukārt to, vai regulāra riekstu lietošana patiešām spēj palēnināt kognitīvo spēju pasliktināšanos, vēl nepieciešams noskaidrot turpmākos pētījumos.