 |
Desa, bekons, salami un citi pārstrādātas gaļas produkti daudziem ir ierasta ēdienkartes sastāvdaļa. Taču plaša zinātnisko pētījumu analīze liecina, ka regulāra pārstrādātas gaļas lietošana ir saistīta ar paaugstinātu 2. tipa diabēta un kolorektālā vēža risku. Turklāt saistība novērota arī pie salīdzinoši neliela patēriņa.
Žurnālā „Nature Medicine” publicētajā analīzē pētnieki apkopoja daudzu iepriekš veiktu pētījumu rezultātus, lai novērtētu saistību starp noteiktu pārtikas produktu lietošanu un hronisku slimību risku.
Uzmanība tika pievērsta pārstrādātai gaļai, cukuru saturošiem dzērieniem un transtaukskābēm.
Ko parādīja dati par pārstrādātu gaļu?
Par pārstrādātu gaļu parasti uzskata gaļu, kas pārveidota, piemēram, sālot, kūpinot, fermentējot vai izmantojot citas metodes garšas vai uzglabāšanas ilguma uzlabošanai. Pie tās pieder, piemēram, bekons, salami, dažādas desas un citi gaļas izstrādājumi.
Analīzē aptuveni 50 gramu pārstrādātas gaļas lietošana dienā bija saistīta ar aptuveni par 11% lielāku relatīvo risku saslimt ar 2. tipa diabētu salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri šādus produktus nelietoja.
Savukārt kolorektālā vēža relatīvais risks bija aptuveni par 7% lielāks.
Svarīgi saprast, ko šie skaitļi nozīmē. Tie nenozīmē, ka cilvēkam, kurš katru dienu apēd 50 gramus desas, ir 11% iespēja saslimt ar diabētu. Runa ir par relatīvā riska atšķirību starp salīdzinātajām grupām.
Turklāt šāda veida pētījumi parāda saistību, nevis pierāda, ka konkrētais produkts vienīgais izraisa slimību.
Kāpēc pārstrādāta gaļa tiek pētīta?
Pārstrādātās gaļas iespējamā ietekme uz veselību tiek skaidrota ar vairākiem faktoriem.
Dažos produktos izmanto nitrītus un nitrātus. Noteiktos apstākļos organismā no tiem var veidoties N-nitrozo savienojumi, no kuriem daļai piemīt kancerogēnas īpašības.
Nozīme var būt arī gaļas apstrādes un pagatavošanas veidam. Piemēram, gatavojot gaļu ļoti augstā temperatūrā, var veidoties savienojumi, kuru iespējamā ietekme uz veselību tiek pētīta.
Tomēr nav viena vienīga mehānisma, kas izskaidrotu visas novērotās saistības. Svarīgs ir arī kopējais uzturs, dzīvesveids un citi veselības riska faktori.
Vai pastāv „drošs” pārstrādātas gaļas daudzums?
Pētījumu rezultāti neļauj noteikt vienu precīzu robežu, zem kuras pārstrādātas gaļas lietošanai nebūtu nekādas saistības ar veselības risku.
Tas nenozīmē, ka viena desas šķēle automātiski kaitēs veselībai. Slimību risks veidojas daudzu faktoru ietekmē un ilgā laika periodā.
Tomēr regulāru pārstrādātas gaļas lietošanu ir vērts ierobežot un ikdienā biežāk izvēlēties citus olbaltumvielu avotus, piemēram, zivis, pākšaugus, olas vai nepārstrādātu gaļu.
Uzmanība pievērsta arī saldinātiem dzērieniem
Analīzē vērtēti arī ar cukuru saldināti dzērieni.
Aptuveni 350 mililitru šāda dzēriena lietošana dienā bija saistīta ar aptuveni par 8% lielāku relatīvo 2. tipa diabēta risku.
Arī šeit runa ir par statistisku saistību, nevis par to, ka viena limonādes glāze izraisīs diabētu.
Regulārs saldināto dzērienu patēriņš var palielināt kopējo uzņemtā cukura un enerģijas daudzumu, bet ilgtermiņā tas var būt saistīts ar ķermeņa masas pieaugumu un vielmaiņas veselības pasliktināšanos.
Svarīgāks ir kopējais uzturs
Viena maltīte vai viens konkrēts produkts nenosaka cilvēka veselību. Daudz lielāka nozīme ir tam, kā izskatās ikdienas uzturs kopumā un kādi paradumi saglabājas gadiem.
Uzturā priekšroku ieteicams dot dārzeņiem un augļiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem, riekstiem un citiem minimāli apstrādātiem produktiem, vienlaikus ierobežojot pārstrādātas gaļas un ar cukuru saldinātu dzērienu lietošanu.
Tātad 50 grami pārstrādātas gaļas dienā nav robeža, pēc kuras produkts pēkšņi kļūst „kaitīgs”. Pētījumi drīzāk rāda, ka regulārs patēriņš ir saistīts ar pakāpenisku riska pieaugumu, tāpēc svarīgākais ir nevis baidīties no vienas desas šķēles, bet pievērst uzmanību saviem ilgtermiņa ēšanas paradumiem.