Trauks ir rūpīgi izmazgāts, izskatās pilnīgi tīrs, taču, atverot vāku, joprojām jūtama vakardienas karija, ķiploku vai tomātu mērces smarža. Plastmasas traukiem tā ir izplatīta problēma, un reizēm pat trauku mazgājamā mašīna ar to netiek galā. Par laimi, pirms ķerties pie spēcīgiem tīrīšanas līdzekļiem, vērts izmēģināt dažus pavisam vienkāršus paņēmienus.
Kāpēc smarža nepazūd?
Plastmasa pēc savām īpašībām atšķiras no stikla vai keramikas. Īpaši noturīgas mēdz būt taukainu un aromātisku ēdienu smaržas, jo dažādi savienojumi var pieķerties plastmasas virsmai.
Situācija kļūst izteiktāka, traukam novecojot. Uz tā virsmas rodas sīki skrāpējumi, kuros var saglabāties tauku un ēdiena atliekas. Tāpēc veca plastmasas kārba reizēm turpina smaržot pat pēc vairākkārtējas mazgāšanas.
Īpaši noturīgu aromātu var atstāt sīpoli, ķiploki, karijs, zivis un ēdieni ar tomātu mērci.
Vispirms izmēģini saules gaismu
Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem neprasa nekādus papildu tīrīšanas līdzekļus.
Trauku vispirms rūpīgi izmazgā un izžāvē, pēc tam uz dažām stundām atstāj saulainā, labi vēdināmā vietā. Trauku vēlams novietot atvērtu tā, lai saules gaisma nonāktu arī tā iekšpusē.
Saules gaisma un vēdināšana var palīdzēt mazināt daļu no nepatīkamā aromāta. Turklāt šis paņēmiens neko nemaksā un ir īpaši ērti izmantojams vasarā.
Tomēr trauku nevajadzētu ilgstoši atstāt lielā karstumā – ilgstoša ultravioletā starojuma un augstas temperatūras iedarbība var veicināt atsevišķu plastmasu novecošanu un krāsas maiņu.
Ja saule nepalīdz – ņem talkā dzeramo sodu
Noturīgākām smaržām var izmantot dzeramo sodu.
Vienkāršākais variants ir piepildīt trauku ar siltu ūdeni, pievienot dažas ēdamkarotes sodas un atstāt vairākas stundas vai visu nakti. Nākamajā dienā trauku rūpīgi izmazgā un ļauj tam pilnībā izžūt.
Var pagatavot arī biezu sodas un neliela ūdens daudzuma pastu. To uzklāj uz trauka iekšējās virsmas, atstāj iedarboties un pēc tam nomazgā.
Atšķirībā no aromatizētiem tīrīšanas līdzekļiem, kas var vienkārši nomākt vienu smaržu ar citu, soda palīdz neitralizēt daļu aromātu izraisošo vielu.
Neaizver trauku, kamēr tas vēl ir mitrs
Arī šis šķietamais sīkums var būt nozīmīgs. Ja tikko izmazgātu plastmasas trauku aizver ar vāku, kamēr tas vēl nav pilnībā izžuvis, iekšpusē saglabājas mitrums un smaržas var kļūt izteiktākas.
Tāpēc pēc mazgāšanas trauku un vāku labāk žāvēt atsevišķi un aizvērt tikai tad, kad abi ir pilnīgi sausi.
Ja traukus ilgstoši glabā tukšus, arī tad tos var atstāt nedaudz pavērtus, ja tam ir piemērota vieta.
Kāpēc ar stikla traukiem tā notiek retāk?
Stikla virsma ir daudz mazāk uzņēmīga pret ēdienu aromātu un tauku saglabāšanos, tādēļ stikla trauku parasti ir vieglāk pilnībā izmazgāt.
Tieši tāpēc īpaši aromātiskiem vai trekniem ēdieniem – piemēram, karijam, tomātu mērcēm vai marinētiem produktiem – stikla kārba var būt praktiskāka izvēle.
Kad plastmasas trauku labāk nomainīt?
Ne katru kārbu ir vērts mēģināt glābt bezgalīgi. Ja plastmasa ir stipri saskrāpēta, deformējusies, mainījusi krāsu vai tajā saglabājas izteikta smaka arī pēc rūpīgas mazgāšanas, trauku labāk nomainīt.
Īpaši uzmanīgi jāizturas pret traukiem, kas karstuma ietekmē mainījuši formu vai kuru virsma sākusi bojāties.
Tāpēc nākamreiz, kad tīrs plastmasas trauks joprojām atgādinās par vakardienas vakariņām, nav uzreiz jāķeras pie agresīvas sadzīves ķīmijas. Vispirms izmēģini vienkāršāko variantu – rūpīgu mazgāšanu, pilnīgu izžāvēšanu un dažas stundas saules gaismā. Ja ar to nepietiek, nākamais palīgs var būt parastā dzeramā soda.