 |
Runājot par veselīgu novecošanu, visbiežāk tiek pieminēts muskuļu spēks, izturība un sirds veselība. Taču ir vēl kāda spēja, kurai ar gadiem vajadzētu pievērst arvien lielāku uzmanību – reakcijas ātrums. Tas ietekmē ne tikai kustību veiklību, bet arī spēju laikus reaģēt uz paklupšanu, slidenu virsmu vai citu negaidītu situāciju, vēsta “CNN”.
Kad cilvēks paklūp vai zaudē līdzsvaru, nervu sistēmai ļoti īsā laikā jāapstrādā informācija un jānosūta muskuļiem signāls, kas palīdz atgūt stabilitāti. Jo lēnāka ir šī reakcija, jo lielāks risks nokrist.
Ja jaunībā kritiens bieži beidzas ar sasitumu, gados vecākiem cilvēkiem tā sekas var būt daudz nopietnākas – tostarp kaulu lūzumi un ilgstoši kustību ierobežojumi.
Reakcijas ātrums ar gadiem samazinās
Sertificēta spēka un izturības treniņu speciāliste Dana Santasa skaidro, ka reakcijas laiks ir periods starp brīdi, kad cilvēks pamana kādu stimulu vai apdraudējumu, un brīdi, kad ķermenis uz to reaģē.
Ikdienā tā var būt nepieciešamība pēkšņi apstāties, ieraugot apmali, noturēt līdzsvaru uz slidenas virsmas vai laikus reaģēt uz tuvojošos automašīnu.
Reakcijas ātrums pakāpeniski mainās līdz ar vecumu, un pēc 60 gadu vecuma šīs izmaiņas var kļūt izteiktākas. Turklāt lēnāka reakcija var ietekmēt arī cilvēka pārliecību par savām spējām.
Baidoties nokrist, cilvēks var sākt izvairīties no pastaigām pa nelīdzenām virsmām, retāk doties ārpus mājas un samazināt fizisko aktivitāti. Savukārt mazāks kustību daudzums var vēl vairāk vājināt muskuļus, līdzsvaru un koordināciju.
Reakcijas ātrums saistīts arī ar smadzeņu darbību
Reakcija nav tikai muskuļu spēja. Lai ķermenis laikus atbildētu uz apkārt notiekošo, smadzenēm vispirms jāuztver informācija, tā jāapstrādā, jāpieņem lēmums un jānosūta atbilstošs signāls muskuļiem.
Tāpēc reakcijas ātrums zināmā mērā raksturo arī smadzeņu un ķermeņa savstarpējās sadarbības efektivitāti.
Pētījumos tiek vērtēta arī informācijas apstrādes ātruma trenēšanas iespējamā saistība ar kognitīvo spēju saglabāšanu vecumā. Vienā ilgstošā pētījumā, kurā piedalījās tūkstošiem vecāka gadagājuma cilvēku, noteikta veida kognitīvā ātruma treniņi bija saistīti ar zemāku demences risku turpmākajos gados.
Tas gan nenozīmē, ka reakcijas vingrinājumi spēj novērst demenci, taču regulāra smadzeņu un ķermeņa nodarbināšana ir viena no veselīgas novecošanas sastāvdaļām.
Kā trenēt reakciju mājās?
Līdzīgi kā spēku vai līdzsvaru, arī reakcijas ātrumu iespējams trenēt. Turklāt tam nav obligāti nepieciešams īpašs inventārs.
“Pulkstenis” uz sienas. Uz sienas izvietojiet 12 lapas ar cipariem līdzīgi pulksteņa ciparnīcai. Otrs cilvēks nejaušā secībā nosauc ciparus, bet uzdevums ir pēc iespējas ātrāk pieskarties pareizajam.
Tenisa bumbiņas ķeršana. Metiet bumbiņu pret sienu dažādos leņķos un mēģiniet to noķert pēc atlēciena. Mainot metiena virzienu un spēku, kustība kļūst mazāk paredzama.
Vingrinājums ar partneri. Otrs cilvēks tur tenisa bumbiņu un negaidīti to atlaiž. Uzdevums ir reaģēt un noķert bumbiņu pēc iespējas ātrāk.
Kustība pa labi un pa kreisi. Novietojiet divus marķierus nelielā attālumā vienu no otra. Partneris nejauši dod komandu “pa labi” vai “pa kreisi”, bet vingrinājuma veicējam pēc iespējas ātrāk jāsāk kustība norādītajā virzienā.
Cilvēkiem ar līdzsvara traucējumiem vai paaugstinātu kritienu risku šādus vingrinājumus drošāk sākt speciālista uzraudzībā vai izvēlēties variantus, kuros nav nepieciešamas straujas kustības.
Svarīga ir neparedzamība
Pēc Santasas teiktā, reakcijas treniņu būtiska sastāvdaļa ir neparedzamība. Ja cilvēks jau iepriekš precīzi zina, kāda būs nākamā kustība, nervu sistēmai nav tik ātri jāanalizē situācija un jāpieņem lēmums.
Sākumā pietiek izvēlēties pāris vienkāršus vingrinājumus un tiem veltīt 5–10 minūtes divas vai trīs reizes nedēļā. Pakāpeniski iespējams palielināt sarežģītību, vienlaikus sekojot līdzi drošībai.
Veselīgai novecošanai nepietiek tikai ar spēcīgiem muskuļiem. Tikpat nozīmīga ir spēja ātri pamanīt izmaiņas apkārtējā vidē un uz tām reaģēt. Regulāri trenējot reakciju kopā ar spēku, līdzsvaru un koordināciju, iespējams ilgāk saglabāt drošākas un pārliecinošākas kustības ikdienā.