 |
Darbs pie datora, garas stundas automašīnā un vakari uz dīvāna kļuvuši par ikdienu daudziem cilvēkiem. Līdz ar to arvien biežāk izskan apgalvojums, ka sēdēšana "nogalina" sēžas muskuļus. Lai gan tas izklausās dramatiski, speciālisti atzīst – ilgstoša mazkustība patiešām var ietekmēt to darbību, skaidro “Cleveland Clinic”.
Muskuļi, protams, nenomirst, taču var attīstīties tā dēvētā gluteālā amnēzija – stāvoklis, kad sēžas muskuļi ilgstošas neaktivitātes dēļ kļūst mazāk aktīvi un kustību laikā vairs nestrādā tik efektīvi, kā vajadzētu.
Kas notiek, ja pārāk daudz sēžam?
Sēžas muskuļi ir vieni no lielākajiem cilvēka ķermenī. Tie palīdz noturēt līdzsvaru, uzturēt pareizu stāju, kāpt pa kāpnēm, skriet un veikt daudzas citas ikdienas kustības.
Tomēr ilgstoši sēžot vienā pozā, gūžas saliecējmuskuļi pakāpeniski saīsinās, bet sēžas muskuļi tiek izmantoti arvien mazāk. Laika gaitā organisms sāk vairāk paļauties uz citām muskuļu grupām, un sēžas muskuļi kustībās iesaistās nepietiekami.
Tieši šo parādību fizioterapeiti ikdienā bieži dēvē par "aizmigušiem" sēžas muskuļiem.
Kāpēc tas var radīt problēmas?
Sākumā izmaiņas var būt gandrīz nemanāmas, taču ar laiku nepietiekami aktīvi sēžas muskuļi var ietekmēt visu kustību ķēdi.
Ja tie nepilda savu funkciju, papildu slodze tiek pārnesta uz muguras lejasdaļu, gurniem un ceļiem. Tas var veicināt:
- sāpes muguras lejasdaļā;
- saspringumu gurnu rajonā;
- diskomfortu ceļgalos;
- nestabilitāti ejot vai skrienot;
- ātrāku nogurumu fiziskas slodzes laikā.
Speciālisti uzsver, ka šie simptomi var būt saistīti arī ar citām veselības problēmām, tāpēc precīzu cēloni iespējams noteikt tikai pēc izmeklēšanas.
Kurš ir riska grupā?
Visbiežāk gluteālā amnēzija skar cilvēkus, kuru ikdiena pārsvarā paiet sēdus.
Pie riska grupas pieder biroju darbinieki, attālinātā darba veicēji, cilvēki, kuri daudz laika pavada pie stūres, kā arī tie, kuri pie datora sēž vairāk nekā septiņas vai astoņas stundas dienā.
Interesanti, ka problēma var skart arī fiziski aktīvus cilvēkus. Pat regulāri treniņi ne vienmēr kompensē ilgstošu sēdēšanu, ja pārējā dienas daļa paiet gandrīz bez kustībām.
Kā pamanīt pirmās pazīmes?
Par iespējamu sēžas muskuļu nepietiekamu aktivizēšanos var liecināt stīvums pēc ilgākas sēdēšanas, grūtības piecelties, saspringums muguras lejasdaļā vai gurnos, kā arī sajūta, ka, kāpjot pa kāpnēm, lielāko darbu paveic augšstilbi, nevis sēžas muskuļi.
Tas vēl nenozīmē, ka cilvēkam noteikti ir gluteālā amnēzija, taču šādas sūdzības ir labs iemesls konsultēties ar fizioterapeitu.
Kā mazināt risku?
Labā ziņa ir tā, ka lielākajā daļā gadījumu situāciju iespējams uzlabot ar vienkāršiem ikdienas paradumiem.
Fizioterapeiti iesaka:
- piecelties un izkustēties ik pēc 30–60 minūtēm;
- pēc iespējas biežāk izvēlēties kāpnes lifta vietā;
- regulāri veikt pietupienus, izklupienus un gurnu pacelšanas vingrinājumus;
- darba laikā ieplānot īsas kustību pauzes.
Speciālisti uzsver, ka lielāku ieguvumu dod regulāra kustēšanās visas dienas garumā, nevis tikai viens intensīvs treniņš vakarā.
Lai gan apgalvojums, ka sēdēšana "nogalina" sēžas muskuļus, ir pārspīlēts, tajā ir daļa patiesības. Ilgstoša mazkustība var samazināt šo muskuļu aktivitāti, ietekmējot stāju, kustību kvalitāti un palielinot slodzi citām ķermeņa daļām. Tāpēc viens no vienkāršākajiem veidiem, kā par sevi parūpēties, ir biežāk piecelties un kustēties arī darba dienas laikā.