 |
Lai vairāk kustētos un uzlabotu veselību, ne vienmēr nepieciešami sarežģīti treniņi vai sporta zāles abonements. Viena no pieejamākajām fiziskajām aktivitātēm ir iešana, un pat aptuveni 30 minūšu ilga pastaiga dienā var sniegt vairākus ieguvumus veselībai.
Britu ārsts Amirs Hans savā “Instagram” kontā norāda, ka regulāras pastaigas pozitīvi ietekmē ne tikai fizisko pašsajūtu, bet arī emocionālo veselību. Turklāt šo aktivitāti iespējams viegli iekļaut ikdienas režīmā neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības.
Ieguvums sirdij un asinsvadiem
Regulāra iešana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā palielināt ikdienas fizisko aktivitāti. Ārsts norāda, ka cilvēkiem, kuri regulāri dodas pastaigās, var būt mazāks sirds un asinsvadu slimību risks.
Kustības palīdz uzturēt veselīgu asinsspiedienu, labvēlīgi ietekmē holesterīna līmeni un uzlabo asinsriti. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz arī kontrolēt glikozes līmeni asinīs un samazināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku.
Lai sajustu ieguvumus, nav obligāti jāiet ļoti ātri vai jāveic gari pārgājieni. Svarīgākais ir regularitāte un tāds pastaigas temps, kas nedaudz paātrina elpošanu un sirdsdarbību.
Vai staigāšana kaitē ceļgaliem?
Daļa cilvēku izvairās no garākām pastaigām, baidoties no papildu slodzes ceļiem un citām locītavām. Tomēr ārsts skaidro, ka mērena un regulāra iešana vairumā gadījumu darbojas pretēji – tā palīdz stiprināt muskuļus, kas balsta locītavas, un uzturēt kustīgumu.
Kustību laikā uzlabojas asinsrite un locītavu struktūru apgāde ar nepieciešamajām vielām. Regulāra fiziskā aktivitāte ir īpaši svarīga, cilvēkam novecojot, jo palīdz ilgāk saglabāt spēku, līdzsvaru un spēju brīvi pārvietoties.
Regulāras kustības saistītas arī ar mazāku noteiktu slimību risku
Ārsts norāda, ka fizisko aktivitāšu ieguvumi neaprobežojas tikai ar sirds veselību vai svara kontroli. Regulāra kustēšanās tiek saistīta arī ar mazāku vairāku hronisku slimību risku.
Aptuveni divarpus stundas mērenas fiziskās aktivitātes nedēļā var palīdzēt samazināt noteiktu vēža veidu, tostarp kolorektālā, krūts un nieru vēža, attīstības risku. Šajā aktivitāšu apjomā var ieskaitīt arī raitu iešanu.
Tas nozīmē, ka nav obligāti jāsāk nodarboties ar intensīvu sportu – regulāras pastaigas var būt nozīmīga daļa no aktīva dzīvesveida.
Pastaiga var palīdzēt arī prātam
Kustības svaigā gaisā ietekmē ne tikai ķermeni. Regulāras pastaigas var palīdzēt samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un miega kvalitāti.
Fiziskās aktivitātes laikā organismā notiek procesi, kas saistīti ar garastāvokļa uzlabošanos un spriedzes mazināšanos. Pastaiga var būt īpaši noderīga pēc garas darba dienas vai brīžos, kad jūtams nogurums un emocionāla pārslodze.
Turklāt regulāra kustēšanās, kvalitatīvāks miegs un mazāks hroniska stresa līmenis kopumā palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību.
Ar ko sākt, ja līdz šim kustējies maz?
Cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu nav nepieciešams uzreiz mēģināt katru dienu noiet vairākus kilometrus. Ārsts iesaka sākt pakāpeniski – sākumā tās var būt īsas 10 vai 15 minūšu pastaigas, kuru ilgumu ar laiku palielina.
Mērķis var būt aptuveni 30 minūšu kustība dienā. Ja nav iespējams šo laiku atrast vienā reizē, pastaigu var sadalīt vairākos īsākos posmos.
Ja iespējams, maršrutam vērts izvēlēties parku, mežu vai citu zaļu teritoriju. Šāda vide ļauj ne tikai izkustēties, bet arī uz brīdi attālināties no ikdienas trokšņa un informācijas plūsmas.
Regulāras pastaigas nevar aizstāt nepieciešamo ārstēšanu vai atrisināt visas veselības problēmas, taču tās ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā ikdienā kļūt fiziski aktīvākam. Un, lai sāktu, patiešām nav nepieciešams nekas vairāk par piemērotiem apaviem un brīvu pusstundu.