 |
Steidzīgajā ikdienā maltītes nereti tiek ieturētas pie datora, automašīnā vai vienlaikus ritinot telefonu. Ēšana kļūst par vēl vienu uzdevumu, ko gribas paveikt pēc iespējas ātrāk. Taču speciālisti brīdina – šāds ieradums var ietekmēt ne tikai ķermeņa svaru, bet arī gremošanu, sāta sajūtu un pašsajūtu kopumā, raksta “Cleveland Clinic”.
Sāta sajūta nerodas uzreiz
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ātra ēšana nav vēlama, ir organisma reakcijas laiks. Pēc maltītes sākuma smadzenēm nepieciešamas aptuveni 15-20 minūtes, lai saņemtu signālus no kuņģa un hormoniem, kas informē, ka organisms ir paēdis.
Ja ēdiens šajā laikā jau ir notiesāts, pastāv lielāka iespēja uzņemt vairāk kaloriju, nekā patiesībā nepieciešams. Tāpēc cilvēki, kuri ēd steigā, biežāk mēdz pārēsties.
Lielāks liekā svara risks
Vairāki zinātniski pētījumi apliecina saistību starp ātru ēšanu un paaugstinātu aptaukošanās risku.
Japānas pētnieku apkopotie dati liecina, ka cilvēkiem, kuri sevi raksturo kā ātrus ēdājus, liekā svara risks ir ievērojami lielāks nekā tiem, kuri maltīti bauda lēnāk. Zinātnieki to skaidro ar novēlotu sāta sajūtu un lielāku apēstā ēdiena daudzumu.
Steiga apgrūtina gremošanu
Ātri ēdot, kumosi parasti tiek sakošļāti nepietiekami, tāpēc gremošanas sistēmai nākas strādāt intensīvāk.
Tas var veicināt:
- vēdera uzpūšanos;
- smaguma sajūtu;
- atraugas;
- diskomfortu pēc ēšanas.
Speciālisti atgādina, ka gremošana sākas jau mutē, kur ēdiens tiek sasmalcināts un sajaukts ar siekalām.
Telefons pie galda arī nav labākā izvēle
Ne tikai ēšanas ātrums, bet arī uzmanības novēršana var ietekmēt mūsu paradumus. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri maltītes laikā izmanto telefonu, datoru vai skatās televizoru, biežāk nepamana, cik daudz ir apēduši.
Šo parādību dēvē par neapzinātu ēšanu (mindless eating). Kad uzmanība pievērsta ekrānam, smadzenes sliktāk uztver pašu maltīti, tāpēc vēlāk biežāk rodas vēlme uzkost.
Kā ēst apzinātāk?
Uztura speciālisti iesaka dažus vienkāršus paradumus:
- maltītes laikā nolikt telefonu malā;
- rūpīgi sakošļāt katru kumosu;
- neēst skrienot vai stāvot;
- starp kumosiem nolikt dakšiņu vai karoti;
- vismaz vienu dienas maltīti ieturēt nesteidzīgi.
Pat nelielas izmaiņas var palīdzēt labāk sajust sāta sajūtu un uzlabot gremošanu.
Dažas papildu minūtes var nākt par labu veselībai
Lai gan ikdienā bieži cenšamies visu paveikt pēc iespējas ātrāk, ēšana nav sacensības. Organismam nepieciešams laiks, lai pilnvērtīgi uzņemtu un sagremotu pārtiku.
Tāpēc nākamreiz, kad radīsies vēlme pusdienas notiesāt starp e-pastiem vai sapulcēm, vērts atcerēties – dažas mierīgi pavadītas minūtes pie galda var pozitīvi ietekmēt ne tikai gremošanu un pašsajūtu, bet arī palīdzēt ilgtermiņā saglabāt veselīgus ēšanas paradumus.