 |
Cukurs ietekmē organismu daudz plašāk nekā tikai ārējo izskatu. To bieži saista ar priekšlaicīgu novecošanos, taču svarīgi saprast, kur beidzas fakti un sākas pārspīlējumi.
Kā cukurs ietekmē organismu
Ģenētiķis Oleksandrs Koljada norāda, ka pārmērīga cukura lietošana ir saistīta ar vairākiem negatīviem procesiem - insulīna rezistences attīstību, svara pieaugumu, pastāvīgu nogurumu un izmaiņām ādā.
Runājot par novecošanos, būtiska nozīme ir citam mehānismam - glikācijai. Tā ir bioķīmiska reakcija, kurā cukura molekulas asinīs saistās ar organisma olbaltumvielām.
Kas ir glikācija un kāpēc tā ir bīstama
Kā skaidro speciālists, glikācija notiek, kad glikozes vai fruktozes molekulas pievienojas olbaltumvielām - no hemoglobīna līdz kolagēnam. Šo procesu rezultātā proteīni sāk darboties sliktāk vai pat pilnībā zaudē savas funkcijas.
Problēma ir tā, ka organismam gandrīz nav iespēju šos savienojumus noārdīt. Tie uzkrājas audos un saglabājas tik ilgi, cik dzīvo konkrētais proteīns.
Kāpēc sekas parādās vēlāk
Labs piemērs ir kolagēns - proteīns, kas nodrošina ādas elastību un ietekmē arī asinsvadus un saistaudus. Tas organismā var saglabāties līdz pat deviņiem gadiem.
Tas nozīmē, ka cukura ietekme uz kolagēnu var saglabāties ilgi, un sekas kļūst redzamas tikai pēc gadiem, pat ja uzturs jau ir mainīts.
Kā glikācija paātrina novecošanos
Glikācijas procesā organismā veidojas tā sauktie gala produkti, kas negatīvi ietekmē dažādas sistēmas - pasliktina asinsvadu stāvokli, kā arī ietekmē smadzenes, kaulus un citus audus.
Organismā ir arī īpaši receptori, kas šos savienojumus atpazīst. Kad to kļūst par daudz, tiek aktivizēti procesi, kas veicina šūnu novecošanos.
Tāpēc speciālisti uzsver - cukura patēriņa kontrole ir svarīga ne tikai svara vai cukura līmeņa asinīs dēļ, bet arī ilgtermiņa veselības saglabāšanai.