Premjers: 2018.gads būs "veselības gads"

Premjers: 2018.gads būs "veselības gads"
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) saņēmis apliecinājumu no visiem valdības ministriem, ka 2018.gads "veselības gads", kura budžeta prioritātes būs veselības nozare, žurnālistiem ceturtdien sacīja pats Kučinskis.

"Visi rēķinās ar to, ka 2018.gadā prioritāte būs veselība, jo līdz šim laikam viss reformai nepieciešamais tiks izdarīts," klāstīja premjers. Viņš norādīja, ka lielākā atšķirība starp izglītības reformu, kura tiks atbalstīta jau nākamgad un veselības nozari ir tajā, ka izglītības reforma ir izstrādāta un ir skaidri nosacījumi tai - atliekot tikai piešķirt finansējumu, kas arī izdarīts. Nākamā gada laikā tikšot izstrādāta arī veselības nozares reforma, kura tad būs 2018.gada budžeta prioritāte. Pašlaik esot svarīgi saglabāt veselības sistēmu vismaz tādā līmenī, kāda tā bijusi līdz šim.

 

Runājot par nākamo gadu, veselības nozarei būs pieejams pat lielāks finansējums nekā iepriekš publiski paustais - tie būšot vairāk nekā 40 miljoni eiro - jau solītie 35 miljoni reformas sākšanai, vēl desmit miljoni esot atrasti rindu mazināšanai, bet pieci miljoni - ceļot minimālo algu.

 

Jautāts par iespējamiem mediķu protestiem, Kučinskis sacīja, ka cerot uz visu iekšējo pušu sapratni.

 

Kopumā premjers norādīja, ka budžeta veidošanas process ir veiksmīgs. Tāpat viņš pauda, ka nedomā, ka 2018.gada budžeta veidošanas process "nebūs ne par matu" vieglāks, taču esot veiktas gana daudz iestrādes gan ar Eiropas Savienības fondu apguvi, gan uzņēmējdarbības vides stabilitātes izveidi. Vēl paliekot sakārtot nodokļu vidi un tad varēšot cerēt uz straujāku ekonomikas izaugsmi.

 

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Veselības ministrija (VM) iepriekš aprēķinājusi - nozarei nepieciešami papildu 41,3 miljoni eiro. No plānotā finansējuma 5,6 miljonus eiro plānots izmantot rindu mazināšanai pie ārstiem - speciālistiem. Tas sevī ietver onkoloģiju, kardioloģiju, ginekoloģiju, oftalmoloģiju, dermatoveneroloģiju, psihiatriju, narkoloģiju, anestezioloģiju, reimatoloģiju, hematoloģiju, internās medicīnas arodslimību speciālistus, pulmonoloģiju, pediatriju, nefroloģiju, gastroenteroloģiju, infektoloģiju, alergoloģiju, algoloģiju, endokrinoloģiju, ķirurģiju, uroloģiju, traumatoloģiju, ortopēdiju, neiroloģiju un citus speciālistus. Šāds papildu finansējums ļautu nodrošināt 401 tūkstoti ārstu - speciālistu konsultācijas.