 |
Aukstākos rudens rītos daudzi Latvijas iedzīvotāji pamana, ka logu stikli no iekšpuses ir norasojuši. Dažkārt uz palodzēm pat sakrājas ūdens, bet logu stūros parādās tumši plankumi. Kondensāts ne vienmēr nozīmē, ka logi ir nekvalitatīvi. Bieži vien tas rodas paaugstināta mitruma, nepietiekamas ventilācijas un temperatūras atšķirību dēļ. Tomēr ilgstoša mitruma uzkrāšanās var veicināt pelējuma veidošanos.
Kondensāts rodas, kad silts, mitrs gaiss saskaras ar vēsāku virsmu. Ja loga stikla temperatūra ir pietiekami zema, gaisā esošais ūdens tvaiks uz tā pārvēršas sīkos ūdens pilienos.
Jo lielāks mitruma daudzums telpā un jo aukstāka stikla virsma, jo izteiktāka var būt kondensācija. Rudenī un ziemā šī parādība kļūst biežāka, jo starp āra un iekštelpu temperatūru veidojas lielāka atšķirība.
Mitrums mājoklī rodas arī ikdienas darbību laikā
Daudzi neapzinās, cik daudz mitruma telpās var radīt parastas ikdienas aktivitātes. Ēdiena gatavošana, duša, veļas žāvēšana un pat cilvēku elpošana palielina ūdens tvaika daudzumu gaisā. Ja ventilācija nedarbojas pietiekami efektīvi, mitrums var uzkrāties.
Īpaši bieži kondensāts parādās guļamistabās no rīta, kad telpa visu nakti bijusi aizvērta.
Savukārt virtuvē logi var norasot pēc ilgstošas ēdiena gatavošanas.
Vai kondensāts nozīmē, ka jāmaina logi?
Ne vienmēr. Ja ūdens pilieni veidojas uz stikla iekšējās virsmas, vispirms vēlams izvērtēt ventilāciju un mitruma līmeni telpā.
Tomēr, ja mitrums redzams starp stikla paketes slāņiem, tas var liecināt par stikla paketes hermētiskuma zudumu. Šādā gadījumā problēmu parasti nevar atrisināt ar parastu vēdināšanu, un var būt nepieciešama speciālista konsultācija.
Jāpievērš uzmanība arī logu blīvējumiem un pareizai montāžai.
Kā samazināt kondensāta veidošanos?
Viens no svarīgākajiem pasākumiem ir pietiekama ventilācija. Ja mājoklī ir mehāniskā ventilācijas sistēma, jāpārliecinās, ka tā darbojas pareizi.
Virtuvē ēdiena gatavošanas laikā vēlams izmantot tvaika nosūcēju, ja tas izvada mitro gaisu ārpus telpas. Savukārt vannasistabā pēc dušas jānodrošina mitruma izvadīšana.
Ja telpās nav mehāniskās ventilācijas, var palīdzēt regulāra vēdināšana, ievērojot konkrētā mājokļa apstākļus.
Svarīgi arī nepārblīvēt palodzes un nenosegt radiatorus ar bieziem aizkariem, jo tas var traucēt siltā gaisa cirkulācijai gar logiem.
Kad jāuztraucas par pelējumu?
Ja uz logiem regulāri sakrājas daudz ūdens, palodzes ilgstoši paliek mitras vai logu ailēs parādās tumši plankumi, problēmu nevajadzētu ignorēt. Pastāvīgs mitrums var radīt labvēlīgus apstākļus pelējuma attīstībai.
Pelējums var kairināt elpceļus un pasliktināt pašsajūtu cilvēkiem ar alerģijām vai astmu. Ja pelējums atkārtojas arī pēc tīrīšanas, nepieciešams noskaidrot un novērst mitruma cēloni.
Vienkāršs palīgs var būt arī higrometrs – ierīce, kas mēra relatīvo gaisa mitrumu telpā. Tas ļauj saprast, vai mitruma līmenis regulāri ir paaugstināts un vai nepieciešami papildu pasākumi.
Logu aizsvīšana aukstajā sezonā ir bieži sastopama parādība, taču regulāra ūdens uzkrāšanās un pelējuma pazīmes liecina, ka mājokļa mikroklimatam jāpievērš lielāka uzmanība.