 |
Apģērbs, sadzīves priekšmeti un vecas elektroierīces mājās nereti krājas gadiem, lai gan pašiem tās vairs nav nepieciešamas. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” kampaņā “Uzmanību, deg!” skaidro, kā nevajadzīgajām mantām atrast jēgpilnu turpmāko pielietojumu - tās atdot, pārdot vai pareizi nodot pārstrādei.
Jau pēc dažu stundu mantu kārtošanas var izveidoties iespaidīgs apjoms ar lietām, kas ikdienā vairs nav vajadzīgas. Varbūt saplīsis krēsls vai apavi, varbūt vecs fēns, rotaļlietas, televizors, dators un telefons. Bet varbūt pat jauna soma, mājas tekstils, trauki vai kas cits, ko tā arī nepamanījies lietot, jau pamazām nožēlojot tā iegādi.
No pirmā acu uzmetiena to visu vieno viena pazīme – mājās man tas nav vajadzīgs. Taču tieši šajā brīdī sākas sarežģītākā lietu kārtošanas daļa, jo “nav vajadzīgs” vēl nenozīmē “atkritums”. Pat tas, kas savu laiku tik tiešām jau nokalpojis, tomēr “ir vajadzīgs”, lai to pārstrādātu un iegūtu vērtīgas izejvielas.
Tāpēc svarīgākais posms, atbrīvojoties no liekā, ir izlemt – kur katrai lietai jādodas tālāk. Pareizi izvēlēts nākamais solis var pilnībā pārrakstīt mūsu mantu turpmāko stāstu – dot jaunu saimnieku, laist materiālus atkārtotā apritē vai bīstamas sastāvdaļas drošā apsaimniekošanā.
Īpaši svarīgi tas ir elektroierīcēm ar baterijām un akumulatoriem, jo nepareiza glabāšana un izmešana kļūst ne tikai par nevajadzīgu lietu, bet pavisam reālu drošības un uguns risku. Domājot par ilgtspēju, kā arī vides un sevis paša drošību, ir vērts painteresēties, kādās kategorijās nevajadzīgo varam iedalīt un kāds būs tā tālākais dzīves cikls.
Vēl lietojams
Pirmajā kaudzē droši liec visu, kas tavās mājās nav vajadzīgs, bet ir labs un lietojams. Te vislabāk palīdz vienkāršs jautājums: vai attiecīgo lietu, pilnvērtīgi un droši, varēs lietot kāds cits? Tas būtu, piemēram, mobilais telefons lietošanas kārtībā, kas pašam šķiet novecojis.
Ja atbilde ir “jā”, tad to nevajadzētu skatīt kā atkritumu, jo kaut kur noteikti ir tās topošais saimnieks. Apģērbu, grāmatas, traukus, rotaļlietas, nelielas mēbeles vai citas lietas var atdot draugiem un ģimenei. Tās var ziedot, pārdot vai piedāvāt kādā lietu apmaiņas vietā. No ilgtspējas viedokļa tā ir labākā izvēle, jo palīdz mazināt atkritumu apjomu, ko rada pārmērīgs patēriņš.
Rīgā vēl lietojamas lietas un materiālus noteiktās kategorijās iespējams atstāt arī “CleanR” apmaiņas punktā – Vietalvas ielā 5B, kur tās var nonākt jauna īpašnieka rokās.
Turklāt arvien biežāk vecs apģērbs tiek pāršūts un pārveidots, piemēram, somās vai citos aksesuāros, tam piešķirot otru dzīvi.
Tādējādi, atrodot balansu starp “vēl lietojams” un “žēl izmest” un nenododot stipri bojātas, netīras, nepilnīgas vai nedrošas lietas, ar šo pirmo sašķiroto mantu kaudzi pilnībā pietiek. Citādā gadījumā jāmeklē nākamais ceļš. Bet kāds?
Nav lietojams, ir šķirojams
Tālāk sapratīsim, kurām lietām otrs saimnieks nav meklējams. Taču nevajag arī steigties un visu uztvert par atkritumiem. Vispirms paskatīsimies uz priekšmetu un noteiksim – kas tas īsti ir un ko ar to varam iesākt.
Apģērbs ir tekstils, kas nākamo dzīves ciklu var sākt arī pēc nonākšanas tekstila šķirošanas konteinerā. Līdzīgi ir citām lietām – pareizi sašķirotas, tās var kļūt par vērtīgu resursu. Piemēram, kartona kaste vai stikla burka var tikt pārstrādāta un izmantota atkārtoti. Savukārt telefons, fēns vai ledusskapis arī pēc lietošanas laika beigām joprojām ir elektrotehnika, kas satur vērtīgus materiālus.
Tieši izmērs visbiežāk mēdz samulsināt. Mazs telefons nav sadzīves atkritums tikai tāpēc, ka to viegli izmest konteinerā. Tāpat arī liels ledusskapis nekļūst par lielgabarīta atkritumu tikai tāpēc, ka to ir grūti iznest pa durvīm. Arī spoguļstikls, riepas un būvgruži nav pieskaitāmi lielgabarīta atkritumiem – katram no tiem ir savs nodošanas un tālākās apsaimniekošanas ceļš.
Ja rodas šaubas par to, kā pareizi šķirot atkritumus, informāciju var meklēt šķirošanas ceļvežos, pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai konkrētās nodošanas vietas nosacījumos. Dažādās vietās pieņemto atkritumu veidi var atšķirties, kamdēļ īpaši svarīgi ir to noskaidrot.
Praktiskākais princips ir vienkāršs: šķiro pēc materiāla un priekšmeta veida, nevis pēc tā, cik daudz vietas tas aizņem. Tāpēc nesteigsimies uz konteineru, bet vispirms aplūkosim – no kā attiecīgās lietas sastāv un vai uz tām nav norādīti brīdinājumi.
Baterija vai akumulators
Runājot par elektroierīcēm, palīdz pavisam vienkāršs noteikums: ja lietai ir vads, baterija, akumulators vai citas elektroniskas sastāvdaļas, tad pirms izmešanas jānoskaidro, kur tā jānodod.
Ar telefonu, datoru vai fēnu parasti viss ir skaidrs. Taču elektrotehnika ne vienmēr izskatās pēc “tehnikas”. Bezvadu austiņas, elektriskā zobu birste, rotaļlieta ar bateriju, elektroniskā cigarete, ārējais akumulators jeb “powerbank”, viedpulkstenis vai neliels skaļrunis – to visu ir svarīgi atpazīt.
Tieši mazās ierīces mēdz būt vismānīgākās, jo visai viegli var pamanīties ieslīdēt sadzīves atkritumu maisā kopā ar visu pārējo. Taču, nonākot nepareizajā atkritumu plūsmā, ierīcē esošā baterija vai akumulators var tikt saspiests, pārdurts vai citādi bojāts, radot īssavienojuma, pārkaršanas un aizdegšanās risku.
Tāpēc izmēram te nav nozīmes. Jā, telefons, ledusskapis un bezvadu austiņas ir ļoti atšķirīgas lietas, taču tās visas vieno viens princips – visu drošībai tās jānodod kā elektrotehnika.
Īpaši uzmanīgi gan jārīkojas ar bojātiem vai uzbriedušiem akumulatoriem. Tos nedrīkst turpināt lietot vai izmest kopā ar citiem atkritumiem – tie jānodod atsevišķi, informējot nodošanas vietas darbiniekus par attiecīgo bojājumu. Arī mājās uzglabātas bojātās ierīces var aizdegties – tāpēc nekrāsim tās, bet gan atbilstoši šķirosim.
Svars vai izmērs nav noteicošais
Matracis, paklājs, krēsls vai veca kumode ir lielgabarīta atkritumi, kurus nevar vienkārši ievietot sadzīves atkritumu konteinerā. Tos var nogādāt šķirošanas laukumā vai pieteikt to izvešanu savam atkritumu apsaimniekotājam.
Tomēr ne katrs liels priekšmets ir lielgabarīta atkritums. Piemēram, dīvāns ir lielgabarīts, bet ledusskapis – elektrotehnika. Un tāpēc tie jānodod atšķirīgi.
Tas pats attiecas uz riepām, būvgružiem un citiem specifiskiem atkritumiem – svarīgs ir ne tikai priekšmeta izmērs, bet arī tas, pie kādas atkritumu grupas tas pieder.
Stāvoklis ir svarīgs
Dažām lietām ar atkritumu plūsmas noteikšanu nepietiek – nozīme ir arī tam, kādā stāvoklī tās tiek nodotas. Un labs piemērs ir tekstils.
Tīru un sausu apģērbu, apavus un citus tekstilizstrādājumus var nodot tiem paredzētajos konteineros vai savākšanas punktos. Taču slapjš, sapelējis, ar eļļu, krāsu vai citām ķīmiskām vielām piesūcināts tekstils jau ir pavisam cits stāsts – ielikts kopā ar visu pārējo, tas var sabojāt arī citādi derīgu savākto materiālu.
Tāpēc netaisi maisu vēl ciet – apskaties, vai nododamo esi sagatavojis tā, lai saņēmējs procesa otrā galā to varētu bez problēmām un bojājumiem saņemt.
Tas pats attiecas arī uz citām kategorijām, jo dažkārt nepietiek tikai atrast pareizo konteineru. Pareiza šķirošana nozīmē arī pareizu nodošanu, lai vērtīgs resurss nekļūtu par nepārstrādājamu atkritumu.
Viss sašķirots – ko darīt?
Kad viss sašķirots pa vietām, var izrādīties, ka māja tiešām kļuvusi kārtīgāka, bet gaitenī tagad palikušas vairākas dažādas kaudzes, kam nepieciešams atsevišķs nodošanas ceļš.
Tieši šādām reizēm paredzēta “CleanR” un “Zaļās jostas” akcija “Tīrmāja”, kas dažādos Latvijas reģionos iedzīvotājiem dod iespēju bez maksas nodot mājsaimniecībā sakrātās nevajadzīgās lietas. Atkarībā no konkrētās akcijas, tiek pieņemta nolietota elektrotehnika, tekstils, lielgabarīta atkritumi, stikla iepakojums, riepas un citas atsevišķi nododamas atkritumu plūsmas. Tāpēc svarīgi pārbaudīt, ko tieši konkrētajā “Tīrmājā” būs iespējams nodot.
Tas, cik dažādas lietas mēdz uzkrāties Latvijas mājsaimniecībās, labi redzams arī šā gada pavasara akcijas rezultātos. “Tīrmājas” laikā tika nodotas 975,6 tonnas dažādu atkritumu, tostarp 734 tonnas liela izmēra atkritumu, 112,9 tonnas nolietotas elektrotehnikas, 21,4 tonnas tekstila, 14,8 tonnas stikla iepakojuma un citas atkritumu plūsmas.
Rudenī “Tīrmāja” turpināsies Latvijas pašvaldībās. Aktuālā informācija par nākamajām norises vietām, datumiem un tajās nododamajiem atkritumu veidiem tiks publicēta “CleanR” tīmekļvietnē un uzņēmuma sociālo mediju kanālos. Ārpus akciju laika šķirojamos atkritumus iespējams nodot arī šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kas apkopoti videspratiba.lv.