 |
Dažiem vasaras lietusgāzes nozīmē sabojātus plānus, bet sēņotājiem - cerību uz bagātīgu ražu. Tiklīdz pēc ilgāka sausuma uzlīst silts lietus, daudzi dodas mežā, cerot atrast pirmās gailenes, baravikas vai apšu bekas.
Tomēr jautājums, cik ātri pēc lietus parādās sēnes, nav viennozīmīgs. Latvijas mikologi norāda, ka viss ir atkarīgs no laikapstākļu kopuma, nevis tikai no viena lietus, vēsta “Gismeteo”.
Vai pietiek ar vienu lietusgāzi?
Ne vienmēr.
Ja pirms tam ilgstoši valdījis karstums un sausums, īslaicīgs lietus samitrina vien augsnes virskārtu. Mitrums ātri iztvaiko, un micēlijs - sēnes pazemes daļa - nesaņem pietiekami daudz ūdens, lai veidotu augļķermeņus.
Tieši tāpēc pēc viena negaisa sēnes var arī neparādīties.
Kas nosaka sēņu augšanu?
Speciālisti skaidro, ka sēņu ražu ietekmē vairāki faktori:
- gaisa un augsnes temperatūra;
- nokrišņu daudzums un ilgums;
- augsnes mitrums vairākas dienas pēc lietus;
- micēlija stāvoklis;
- vējš pēc nokrišņiem;
- meža tips;
- konkrētā sēņu suga.
Ja visi apstākļi ir labvēlīgi, pirmās sēnes var parādīties jau dažu dienu laikā.
Cik ilgi jāgaida?
Latvijas eksperti norāda, ka dažas sēņu sugas, piemēram, gailenes un baravikas, piemērotos apstākļos var sākt augt aptuveni 2-4 dienas pēc lietus.
Vislabākie apstākļi ir tad, ja:
- nakts temperatūra saglabājas ap +15 līdz +20 °C;
- dienā tā nepārsniedz aptuveni +25 °C;
- mitrums saglabājas vairākas dienas pēc kārtas.
Savukārt citām sugām nepieciešams ilgāks mitruma periods, tāpēc raža var parādīties tikai pēc nedēļas vai vēlāk.
Kāpēc vienā vietā sēņu nav, bet citur grozs pilns?
Tas saistīts ar micēliju - sēnes pazemes daļu, kas var aizņemt ļoti plašu teritoriju.
Augļķermeņi neizaug vienmērīgi visā mežā, tāpēc dažkārt vienā vietā nav nevienas sēnes, bet pāris metrus tālāk iespējams atrast bagātīgu ražu.
Kādi apstākļi nepieciešami sēņu augšanai?
Lai micēlijs sāktu veidot augļķermeņus, parasti nepieciešami vairāki nosacījumi vienlaikus:
- stabila gaisa temperatūra aptuveni +15 līdz +25 °C;
- pietiekams mitrums vairākas dienas;
- organiskās vielas augsnē, piemēram, lapas, skujas vai satrupējusi koksne;
- pietiekama gaisa piekļuve un piemērots apgaismojums.
Ja kaut viens no šiem faktoriem trūkst, sēņu augšana var aizkavēties.
Atcerieties par drošību
Eksperti un mediķi atgādina, ka mežā drīkst vākt tikai tās sēnes, kuras pazīstat pilnīgi droši. Ja rodas kaut mazākās šaubas, sēni labāk atstāt mežā.
Latvijā biežāk pieļautās kļūdas ir ēdamo sēņu sajaukšana ar līdzīgām, bet neēdamām vai indīgām sugām, piemēram:
- gailenes tiek sajauktas ar neīstajām gailenēm;
- baravikas — ar žults sēnēm;
- apšu bekas — ar piparu sēnēm;
- bērzlapes — ar bālajiem krupju sārņiem;
- rudmieses — ar sātanisko sēni.
Pieredzējuši sēņotāji atgādina - labāk atstāt vienu nezināmu sēni mežā nekā riskēt ar veselību. Savukārt pēc silta lietus un vairākām mitrām dienām ir vērts ieskatīties iecienītajās sēņu vietās - iespējams, sezona jau ir sākusies.