 |
Karstajās vasaras dienās arvien vairāk dzīvokļu īpašnieku apsver kondicioniera uzstādīšanu, taču tā ārējo bloku nedrīkst patvaļīgi piestiprināt pie ēkas fasādes. Advokāts Lauris Klagišs skaidro, kādi saskaņojumi un atļaujas var būt nepieciešami, lai kondicioniera uzstādīšana būtu likumīga un neradītu konfliktus ar kaimiņiem vai atbildīgajām iestādēm.
«Ēkas siena jums nepieder!»
– Pirmais, ar ko jāsamierinās: ēkas fasāde nav jūsu privātīpašums, – uzsver advokāts.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantu ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas – ārsienas, fasāde, balkoni un lodžijas – ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Tas nozīmē, ka neviens īpašnieks nevar vienpersoniski lemt par šo ēkas daļu.
Tālāk spēkā stājas Civillikuma 1068. pants, kas nosaka, ka ar kopīpašumu drīkst rīkoties tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet patvaļīga rīcība uzliek pienākumu atlīdzināt pārējiem nodarītos zaudējumus, skaidro Lauris Klagišs.
– Tā kā kondicioniera uzstādīšana maina ēkas fasādes izskatu, ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums – vismaz 50% plus viena balss no visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Un te ir kāda būtiska nianse, ko daudzi piemirst: pat ja pašvaldības būvvalde ir saskaņojusi kondicioniera uzstādīšanu, tas neatbrīvo no pienākuma saņemt arī dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu. Tie ir divi atšķirīgi saskaņojumi, un nepieciešami ir abi.
Ko paredz pašvaldību noteikumi?
To, vai uz ēkas fasādes vispār ir atļauts izvietot tehniskās iekārtas, nosaka katras pašvaldības būvniecību regulējošie noteikumi.
– Piemēram, Rīgā ir aizliegts izvietot tehniskās iekārtas uz ēkas ielas fasādes, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts saskaņotā būvniecības dokumentācijā, – norāda Lauris Klagišs.
Ja dzīvoklis atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā, būs nepieciešama arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja.
Tomēr pastāv arī izņēmumi, piebilst advokāts. Ārpus Rīgas vēsturiskā centra kondicioniera uzstādīšanai ēkas pagalma pusē vai uz jumta, kas nav vērsts pret publisko ārtelpu, pašvaldības saskaņojums var nebūt nepieciešams.
Līdzīga pieeja ir arī Liepājā – tur tehniskās iekārtas jāizvieto tā, lai tās nebūtu redzamas no publiskās ārtelpas.
To apliecina arī prakse. Kā iepriekš ziņoja LTV7, Rīgā būvprojekts un būvvaldes saskaņojums ir nepieciešams, ja kondicionieri paredzēts uzstādīt uz ielas fasādes. Savukārt, ja tas tiek izvietots pagalma pusē, saskaņojums ar būvvaldi nav vajadzīgs.
Taču pilnīgi visos gadījumos ieteicams vispirms saņemt kaimiņu piekrišanu un konsultēties ar būvvaldi.
Ko māca tiesu prakse?
Jaunāko tiesu nolēmumu analīze atklāj vairākas interesantas nianses – gan par labu tiem, kuri uzstāda kondicionierus, gan viņu pretiniekiem, stāsta Lauris Klagišs.
– Tiesu praksē nostiprināta atziņa: ja vēlaties apstrīdēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ar kuru atļauta kondicioniera uzstādīšana uz fasādes, prasība jāceļ pret visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri balsoja "par". Ja tiesā iesūdzēsiet tikai kaimiņu, kurš uzstādījis iekārtu, prasība tiks noraidīta.
Nesen tiesa izskatīja arī lietu, kurā nama pārvaldnieks pārmeta dzīvokļa īpašniekam formālus trūkumus kaimiņu parakstu vākšanas procedūrā. Lai gan šādi trūkumi patiešām tika konstatēti, tiesa secināja, ka vairākums dzīvokļu īpašnieku faktiski bija piekrituši kondicioniera uzstādīšanai, tāpēc prasība par iekārtas demontāžu tika noraidīta.
Tiesa uzsvēra, ka šāda nama pārvaldnieka prasība ir nesamērīga un pretrunā Civillikuma 1. pantā nostiprinātajam labas ticības principam, jo īpaši gadījumos, kad iekārta uzstādīta atbilstoši noteikumiem (pagalma pusē) un nevienam faktiski netraucē.
Tāpat tiesa norādīja, ka labam nama pārvaldniekam būtu jāpalīdz iedzīvotājiem rast optimālus risinājumus, piemēram, atbalstot videi draudzīgākus apkures un dzesēšanas risinājumus, nevis mākslīgi veicinot kaimiņu konfliktus.
Pie kā praksē noved patvaļīga uzstādīšana?
Rīgas būvvalde šo jautājumu neuztver tikai teorētiski. Tā jau ir sākusi pārbaudīt dzīvojamās mājas, lai atklātu nelikumīgas pārbūves, patvaļīgi iestiklotus balkonus un lodžijas, kā arī bez saskaņošanas uzstādītas antenas un kondicionierus.
Taču visbiežāk konfliktus izraisa nevis pati kondicioniera uzstādīšana, bet gan tās sekas kaimiņiem. Vienā no LTV7 skatītāja aprakstītajiem gadījumiem no augšējā stāva kondicioniera pa ēkas sienu nepārtraukti tecēja ūdens. Tā rezultātā tika sabojāts remonts apakšējā dzīvoklī, bet uz lodžijas grīdas pastāvīgi krājās ūdens.
Advokāta padoms
– Pat ja tiesu prakse dažkārt nostājas kondicionieru īpašnieku pusē, lētākais un drošākais risinājums ir visu saskaņot laikus un precīzi, – uzskata Lauris Klagišs. – Savukārt, ja ar kaimiņiem vienoties neizdodas, lieliska alternatīva ir mobilais kondicionieris, kura uzstādīšanai nav nepieciešamas nekādas atļaujas.