 |
Lai gan karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu, Latvijā joprojām nav skaidras atbildes uz daudziem ar civilo drošību saistītiem jautājumiem. Viens no tiem - kā rīkoties, ja gaisa apdraudējuma brīdinājums tiek saņemts masu pasākuma laikā. Šis temats tika apspriests TV24 raidījumā "Preses klubs", kur eksperti un diskusijas dalībnieki pauda bažas gan par valsts gatavību, gan sabiedrības informētību, vēsta portāls NRA.
Mūziķis un uzņēmējs Miks Galvanovskis norādīja, ka līdztekus drošības jautājumiem jādomā arī par resursu efektīvu izmantošanu. Viņaprāt, svarīgi meklēt risinājumus, kā dronu neitralizēšanu padarīt lētāku un tehnoloģiski efektīvāku.
Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un "Arco Real Estate" vadītājs Aigars Šmits. Viņš uzskata, ka mūsdienu karadarbības pieredze skaidri parāda dronu nozīmi, taču Latvijā joprojām dominē novecojuši priekšstati par aizsardzību.
"Pārsimt eiro vērts drons tiek notriekts ar simtiem tūkstošu eiro vērtu raķeti. Ekonomikai tomēr jābūt ekonomiskai," uzsvēra Šmits.
Viņš arī pauda neizpratni par to, kādēļ netiek plašāk izmantoti lētāki pārtveršanas risinājumi un vietējās tehnoloģijas, kas varētu palīdzēt cīņā pret bezpilota lidaparātiem.
Sabiedrība nezina, kā rīkoties
Diskusijas dalībniekus īpaši satrauc informācijas trūkums par rīcību ārkārtas situācijās.
Galvanovskis norādīja, ka nav skaidrs, kas notiktu gadījumā, ja gaisa apdraudējuma brīdinājums tiktu izsludināts koncerta, pilsētas svētku vai cita publiska pasākuma laikā.
"Nav izrunāts, kā šādās situācijās jārīkojas. Cilvēki vienkārši nezina, ko darīt," viņš sacīja.
Arī Aigars Šmits piekrita, ka līdz šim sabiedrībai nav sniegti pietiekami konkrēti norādījumi.
"Diskutējam un analizējam, bet joprojām nav skaidra praktiskā plāna, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā," viņš uzsvēra.
Kritika par gatavību krīzēm
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore Līga Leitāne pauda viedokli, ka valsts ilgstoši nav pievērsusi pietiekamu uzmanību dronu radītajiem riskiem.
Viņasprāt, nopietnāka reakcija sākusies tikai pēc tam, kad trauksmes signāli izskanējuši atsevišķos Latvijas reģionos.
"Sabiedrība daudzus gadus tika mierināta, ka viss ir kārtībā, taču realitāte liek uzdot neērtus jautājumus," norādīja Leitāne.
Viņa arī uzskata, ka pastāv dažādi salīdzinoši lēti risinājumi dronu neitralizēšanai, kurus būtu vērts attīstīt.
Patvertnes joprojām ir sāpīgs jautājums
Diskusijas laikā tika aktualizēta arī civilās aizsardzības infrastruktūra. Aigars Šmits norādīja, ka lielākajās Latvijas pilsētās patvertņu kapacitāte joprojām ir nepietiekama.
Pēc viņa teiktā, situāciju sarežģī arī jautājums par finansējumu - ja jaunajos dzīvojamo māju projektos tiks noteikta prasība izbūvēt patvertnes, būs jādomā, kurš par to maksās.
"Tiek runāts par jaunām prasībām, taču cilvēki joprojām nezina, kā rīkoties reālas krīzes gadījumā," viņš atzina.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka līdzās tehniskajiem risinājumiem un investīcijām aizsardzībā nepieciešama arī daudz aktīvāka sabiedrības informēšana. Viņuprāt, cilvēkiem jau iepriekš jāzina, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā neatkarīgi no tā, vai viņi atrodas mājās, darbā vai publiskā pasākumā.