 |
Par sirds un asinsvadu veselību nevajadzētu sākt domāt tikai vecumdienās - pirmās novecošanas pazīmes var parādīties jau daudz agrāk, norāda RSU profesors un kardiologs Ainārs Rudzītis. Kā biežākās pazīmes viņš min paaugstinātu asinsspiedienu, elpas trūkumu un nogurumu, kas var liecināt par asinsvadu elastības samazināšanos.
Visi zinām, ka gēniem ir liela nozīme un daudzkārt uz tiem arī atsaucamies kādas saslimšanas gadījumā. Kardiologs piekrīt, ka vecums zināmā mērā ir gēnos ieprogrammēts, bet tas nenozīmē, ka gēni nosaka visu.
“Svarīgs ir arī dzīvesveids, uzturs, sportiskās aktivitātes. Cilvēki ar sliktiem gēniem, bet veselīgu dzīvesveidu un rūpēm par savu veselību var nodzīvot ilgāk nekā tie, kuriem ir labi gēni, bet kuri nerūpējas par sevi,” tā Rudzītis, piebilstot, ka par sirds asinsvadu veselību jāsāk domāt jau 30 gadu vecumā.
Un pat bērniem jau 9-11 gadu vecumā būtu jānosaka holesterīna līmenis, jo mēdz būt iedzimts augsts holesterīns. No savas pieredzes viņš zina teikt, ka nereti cilvēki attopas tikai tad, kad ir infarkts vai kāda cita saslimšana. “Hronisks stress, smēķēšana, neveselīgs uzturs… Tas viss jau uzkrājas un vienā brīdī “bums”! Par veselību un vecumu jādomā visa mūža garumā.”