Pētījumā, salīdzinot ar citiem gadiem, palielinājies to narkotiku lietotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtē kā lielisku vai ļoti labu. 2017.gadā šādi par savu veselību ziņojuši 5,7% respondentu, bet pirms diviem gadiem šādu viedokli pauda 4,8%, savukārt 2014.gadā - 5,2%. Pētījumā noskaidrojies, ka 52,2% savu veselību vērtē kā labu, bet 40,7% to vērtē kā viduvēju.

Pētījumā teikts, ka par sliktu veselības stāvokli biežāk ziņo vīrieši, gados vecāki narkotiku injicētāji, latvieši un ārpus Rīgas dzīvojošie. Šāda tendence vērojama arī iepriekšējos gados.

Vienlaikus narkotiku lietotāji arī savu dzīves kvalitāti pārsvarā vērtējuši pozitīvi. Tikai 16,3% narkotiku lietotāju savas dzīves kvalitāti vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Tomēr izskatās, ka respondentu, kuri savu dzīves kvalitāti vērtē negatīvi, īpatsvaram ir tendence pieaugt, proti, 2014.gadā šis īpatsvars bija tikai 10,8%, 2016.gadā - 15,7%. Vairums jeb 55,8% lietotāju gan dzīves kvalitāti vērtē kā viduvēju. Savu dzīvi kā labu vai ļoti labu joprojām vērtē apmēram trešā daļa jeb 27,8% narkotiku lietotāju, tomēr šīm īpatsvaram esot tendence samazināties.

Vispozitīvāk narkotiku lietotāji vērtē savu ārējo izskatu, proti, 53,8% respondentu atbildējuši, ka ir pilnībā vai lielā mērā apmierināti ar to. Šis rādītājs ir ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar 2016.gadu, kad ar savu izskatu pilnībā vai lielā mērā apmierināti bija vien 10,1% respondentu.

Otrs dzīves aspekts, ar ko respondenti ir visbiežāk apmierināti, joprojām ir spēja koncentrēt uzmanību - 52,3% narkotiku lietotāju ir pilnībā vai ļoti lielā mērā apmierināti. Savukārt trešais biežāk minētais dzīves aspekts, ar kuru narkotiku lietotāji ir pilnībā vai lielā mērā apmierināti, ir nepieciešamās informācijas pieejamība - pozitīvi šo aspektu vērtē 49,7% personu.

Pērn narkotiku lietotāju vidū vispozitīvāk tika vērtēta finansiālā situācija, kas 2017.gadā ierindojas vienā no pēdējām vietām.

Pagājušā gada pētījuma posmā piedalījās 542 narkotiku lietotāji, tostarp 17 pētījumā tika iesaistīti no jauna. Papildus kvantitatīvajam pētījumam norisinājās arī divas daļēji strukturētas fokusa grupu diskusijas ar narkotiku lietotājiem